Zāļu tējas & ārstniecības augi: Rasaskrēsliņš jeb raspodiņš

Parastais rasaskrēsliņš jeb raspodiņš (Lat. Alchemilla vulgaris), senāk dažkārt saukta arī par cūku rozi, ir daudzgadīgs rožu dzimtas ārstniecības augs. Rasaskrēsliņš visbiežāk aug pļavās, krūmājos. Ievāc visu auga virszemes daļu auga ziedēšanas laikā (Latvijā parasti no maija otrās puses līdz jūnija vidum).

Raskrēsliņš satur daudz vērtīgu vielu. Miecvielas (7.2-11.3%), katehīni, flavonoīdi, fenolkarboksilskābe un tās atvasinājumi (luteonskābe un elāgskābe), lignīns, lipīdi, kumarīni. Fitosterīnus (steroīdus), miecvielas, C vitamīnu līdz 210mg% un citas vielas. Augā ir arī dzelzs, bors, mangāns, varš, cinks, molibdēns un niķelis.

Rasaskrēsliņa ārstnieciskā iedarbība un pielietojums ir gana plašs, taču sabiedrībā lielākoties pazīstams kā ginekoloģisks līdzeklis — tas regulē menstruāciju ciklu, mazina asiņošanu un menstruālos krampjus, un menopauzes simptomus vecākām sievietēm. Uzskata, ka rasaskrēsliņš pasargā sievieti no dažādām olnīcu un vagīnas saslimšanām. Noderīgs arī pie nieru un aknu slimībām, kuņģa čūlas, tūskām, caurejas un zarnu iekaisuma, mazina gāzu veidošanos zarnās. No rasaskrēsliņa drogām gatavota tēja ir organismu attīroša un stiprinoša, iedarbojās arī pret gripas vīrusiem. Normalizē sirds asinsvadu un muskuļu darbību un stiprina organisma imūnās aizsargspējas. Rasaskrēsliņš attīra asinis, aptur asiņošanu, dziedē iekaisumus un brūces. Rasaskrēsliņu kā ārstniecisku līdzekli izmanto pat cukura diabēta gadījumā. Regulē vielmaiņu un aktivizē dažādu dziedzeru (siekalu, asaru un sviedru, laktācijas periodā piena dziedzeru utml) darbību.

Rasaskrēsliņu tautas medicīnā ārēji pielieto: furunkulozes, čūlu, ilgstošu nedzīstošu strutojošu brūču, pinņu, izmežģījumu, sastiepumu, audzēju, skrofulozes gadījumos. Problemātisko vietu ieziešanai vai kompresēm tiek gatavoti gan izvilkumi spirtā, gan novārījumi, gan svaigā veidā (samalta).

Video "Zāļu tējas & ārstniecības augi: Rasaskrēsliņš"

Esiet aicināti SEKOT YouTube kanālam Ceļošana. Biškopība. Latvijas zāļu tējas, spiediet ABONĒT! 

Skatieties "Latvijas Zāļu tējas & ārstniecības augi" video, lasiet aprakstus un iepazīstiet Latvijas savvaļas ārstniecības augus: kā tos droši atpazīt un izmantot veselībai un labsajūtai, atklājiet sev zāļu tēju sniegtos labumus! Izpētiet Latvijas ārstniecības augu dziedinošo spēku!

Tiešā saite uz iegādei pieejamo zāļu tēju & ārstniecības augu sortimentu http://dabaveselibai.blogspot.com/p/iegadei-arstniecibas-augi-un-zalu-tejas.html

Nepalaidiet garām aktuālo informāciju, SEKOJIET lapai https://www.facebook.com/zalutejas

Augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos reģistrēta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Zāļu tējas & ārstniecības augi: Lielā strutene

Lielā strutene (Lat. Chelidonium majus), sarunvalodā dažkārt saukta par kārpu zāli, ir magoņu dzimtas augs. Lielā strutene Latvijā diezgan bieži sastopama dārzos, sētmalās, krūmājos, mežmalās u.c. Patīk mitra (bet ne slapja) un trūdvielām bagāta augsne. Augšanai labvēlīgā vietā var veidot nelielas audzes. Tā plaši tiek izmantota gan tautas, gan tradicionālajā medicīnā. Augs ir indīgs, bet vērtīgs! 

Lielās strutenes laksti satur ap 20 dažādu alkaloīdu. Tostarp ir helidonīns, homohelidonīns, heleritrīns, oksihelidonīns, sangvinarīns, berberīns, protopīns u.c. Alkaloīdu saturs saknēs ir 0,2 - 1,4 %, auga lakstos 0,01 - 0,6 %. Lakstos atrasts A vitamīns (karotīns), C vitamīns (askorbīnskābe), ēteriskā eļļa, organiskās skābes (helidonskābe, citronskābe, dzintarskābe), flavonoīdi, saponīni u.c. savienojumi. 

Lielās strutenes preparāti darbojas bakteriostatiski un fungistatiski. Ar svaigu struteņu sulu jau kopš seniem laikiem tiek lietota pret kārpām, tamdēļ dažkārt vēl lieto tā tautas doto nosaukumu kārpu zāle. Vairākas dienas pēc kārtas kārpas jāapziež, jāierīvē ar struteņu dzeltenīgi oranžo sulu. Dažkārt pielieto arī varžacu, ekzēmas, ēdes ārstēšanai un resnās zarnas polipu likvidēšanai. Svaiga struteņu sula parasti ir ārstnieciski iedarbīgāka, efektīvāka nekā no tās radītie farmakoloģiskie preparāti. 

Strutenes uzlējumus lieto kā žultsdzinēju, nomierinošu, pretsāpju, pretiekaisuma un diurētisku līdzekli. Oficiālajā medicīnā ir pierādīts, ka strutene kavē audzēju attīstību, turpinās izpēte. Lietojot iekšķīgi strutene nedaudz palēnina pulsu, pazemina arteriālo asinsspiedienu un paplašina koronāros asinsvadus. 

Lietojot struteni iekšķīgi (piemēram, kā tēju) var notikt saindēšanās, kas izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, asiņainu caureju, smaguma sajūta kuņģī, reiboņiem, ģīboņiem. Mutē un rīklē augs var izraisīt dedzināšanu un čūlu veidošanos. Smagos saindēšanās gadījumos seko elpošanas un nervu sistēmas paralīze, pat nāve. 

Saite uz video "Zāļu tējas & ārstniecības augi: Lielā strutene"

Lai izprastu pamatprincipus pēc kuriem vadīties pagatavojot ārstniecības augu dzērienu, ieteiktu izlasīt rakstu "Kā pareizi pagatavot zāļu tējas?".

Esiet aicināti SEKOT YouTube kanālam Ceļošana. Biškopība. Latvijas zāļu tējas, spiediet ABONĒT! Skatieties "Latvijas Zāļu tējas & ārstniecības augi" video, lasiet aprakstus un iepazīstiet Latvijas savvaļas ārstniecības augus: kā tos droši atpazīt un izmantot veselībai un labsajūtai, atklājiet sev zāļu tēju sniegtos labumus! Izpētiet Latvijas ārstniecības augu dziedinošo spēku!

Tiešā saite uz iegādei pieejamo zāļu tēju & ārstniecības augu sortimentu http://dabaveselibai.blogspot.com/p/iegadei-arstniecibas-augi-un-zalu-tejas.html 

Nepalaidiet garām aktuālo informāciju, SEKOJIET lapai https://www.facebook.com/zalutejas Lapā publicējam aktualitātes, informāciju par dalību tirdziņos.

Augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos reģistrēta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajā dienestā. 

Zāļu tējas & ārstniecības augi: Gaiļbiksītes

Gaiļbiksītes (Primula veris L.), sarunvalodā dažkārt sauktas par gaiļpiešiem, ir Eiropā no seniem laikiem zināms ārstniecības augs. Cilvēka uzturā un ārstniecības nolūkos izmantojams viss augs - ziedi, lapas un pat saknes. 

Gaiļbiksīšu ziedus ievāc drīz pēc uzplaukšanas. Zied pakāpeniski, Latvijā ievās no aprīļa beigām līdz maija pirmajai pusei. Tautas medicīnā gaiļbiksīšu ziedus lieto klepus gadījumā, kā vieglu nomierinošu un diurētisku līdzekli, var palīdzēt pie hroniskiem vēdera aizcietējumiem. Senatnē ziedu tēju deva bērniem kā profilaktisku līdzekli pret spalīšiem (parazītiem). Ziedus kā tēju parasti pagatavo aplejot. Tiem ir maiga, patīkama garša, labi piemērota bērniem. 

Gaiļbiksīšu lapas ievās drīz vien pēc ziedu noziedēšanas. Latvijā parasti no maija vidus līdz maija beigām. Maija beigās paaugusies zāle var sagādāt grūtības atrast un ievākt gaiļbiksīšu lapas. Lapas pamatā izmanto kā vitamīnu avotu. Svaigā veidā lietojamas uzturā līdzīgi kā salātu lapas, savukārt izkaltētā veidā varam lietot kā zāļu tēju vai piedevu ēdieniem. Lai gaiļbiksīšu lapas būtu ērtāk lietot uzturā, tās var samalt un piebērt kā uztura bagātinātāju dažādiem ēdieniem. Lapas kā tēju parasti pagatavo aplejot. 

https://www.youtube.com/watch?v=Q3pCZzPDkHs

Lai izprastu pamatprincipus pēc kuriem vadīties pagatavojot ārstniecības augu dzērienu, ieteiktu izlasīt rakstu "Kā pareizi pagatavot zāļu tējas?".

Esiet aicināti SEKOT YouTube kanālam Ceļošana. Biškopība. Latvijas zāļu tējas, spiediet ABONĒT! Skatieties "Latvijas Zāļu tējas & ārstniecības augi" video, lasiet aprakstus un iepazīstiet Latvijas savvaļas ārstniecības augus: kā tos droši atpazīt un izmantot veselībai un labsajūtai, atklājiet sev zāļu tēju sniegtos labumus! Izpētiet Latvijas ārstniecības augu dziedinošo spēku!

Tiešā saite uz iegādei pieejamo zāļu tēju & ārstniecības augu sortimentu http://dabaveselibai.blogspot.com/p/iegadei-arstniecibas-augi-un-zalu-tejas.html 

Nepalaidiet garām aktuālo informāciju, SEKOJIET lapai https://www.facebook.com/zalutejas 

Augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos reģistrēta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajā dienestā. 

Zāļu tējas & ārstniecības augi: Lazdu miza

Parastā lazda (Corylus avellana) pieder bērzu dzimtai. Parastā lazda ir vienīgā lazdu ģints suga, kas Latvijā aug savvaļā. Iespēja sajaukt ar citu lazdu ir niecīga, vienīgi vajadzētu pievērst uzmanību, vai jūsu sastaptā lazda ir cilvēka stādīta, vai dabīgi ieaugusies. Tiek kultivētas ap 20 lazdu šķirnēm. 

Parastā lazda savvaļā aug pamežā, krūmājos, gar ūdenskrātuvēm. Meklējama lapkoku un jauktajos mežos. Aug melnzemē, patīk trekna, trūdvielām bagāta augsne. Šādās vietās lazdas Latvijā ir diezgan izplatītas. Smilšainajos priežu mežos un purvainās vietās praktiski nav sastopamas. 

Tautas medicīnā izmanto visas auga daļas - riekstus, mizu, lapas, pumpurus, pat saknes. Cilvēkiem vislabāk zināmais un visplašāk pielietotais lazdas produkts uzturā ir rieksti. 

Lazdu rieksti (augļi) ir bagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un barības vielām - tauki 62-65%; olbaltumvielas 16-17%, cukurs 3.5%; ogļhidrāti 7%; vitamīni C, E, D, minerālvielas 2% (kalcijs, dzelzs, magnijs, kālijs), mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Tos lieto, lai stimulētu imūnsistēmu, stiprinātu organismu. Laktācijas periodā veicina piena daudzuma palielināšanos. Tautas medicīnā Lazdas riekstus iesaka cukura diabēta, hipertensijas un aterosklerozes slimniekiem, stimulē arī zarnu motoriku. Izmanto arī epilepsijas, žultsakmeņu, audzēju un askaridozes gadījumā. 

Parastai lazdai (Corylus avellana) Latvijā ļoti izplatīts kaitēklis ir riekstu smecernieks (Curculio nucum). Puscentimetru liela vabole. Tā iegraužas rieksta čaumalā un iedēj olu. Izšķiļas kāpurs, kas ēd kodolu. Tad izgraužas no rieksta un dodas pārziemot atkal augsnē. Pavasarī jauns smecernieks, dodas iedēt oliņu riekstā. Līdz ar to, savvaļas rieksti ļoti reti salasāmi lietošanai uzturā. Lielāko daļu no tirdzniecībā esošajiem riekstiem iegūst no dižaugļu lazdas (Corylus maxima). 

Otrs cilvēku visplašāk pielietotais lazdas produkts uzturā ir lazdu jaunā miza. Ievāc no jaunajiem, veselīgajiem dzinumiem 2-5cm resnumā. Pievēršam uzmanību, lai nebūtu apauguši ar ķērpjiem. Mizu pamatā lieto kā novārījumu. 

Lazdas miza satur daudz bioflavonoīdu, miecvielas (tanīni vairāk kā 8%), ēteriskās eļļas, flabofēnus, betulīnu, sveķus, mikro un makroelementus. Vielas, ko satur lazdas miza, labvēlīgi ietekmē asinsvadus - paplašina kapilārus un novērš to plīšanu, tonizē un stiprina vēnas, darbojas pret sklerozi, palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē prostatas dziedzeri, palielina organisma aizsardzības spēkus pret iekaisumiem. Uzlabojoties vēnu un kapilāru elastībai, stiprībai, samazinās iespēja piedzīvot infarktu, insultu. Normalizējas asinsrite apakšstilbos, arī hemoroīdi padodas šai terapijai. 

Dzerot lazdu mizu tēju rodas pastiprināta nieru darbība, kā arī līdzsvarojas (nedaudz pazeminās) asinsspiediens. Tāpat ar lazdas mizas novārījumu izdodas dziedēt kuņģa iekaisumu un čūlas, jo miza satur tanīnus, kas savelk gļotādu un aizsargā to pret skābes iedarbību. 

Lazdu lapās ir ēteriskās eļļas, askorbīnskābe un palmintskābe, miricitrozīda glikozīds un citas vielas. Tautas medicīnā lapas pamatā izmanto kā diurētisku līdzekli, kas kavē nieru un žultspūšļa akmeņu veidošanos, stimulē imūnsistēmu, piemīt nedaudz iekaisumus mazinoša iedarbība. No lapām pamatā taisa uzlējumu. Prostatas iekaisuma mazināšanai no lapām iesaka pagatavot novārījumu. 

Saite uz video "Zāļu tējas & ārstniecības augi: Lazdu miza"

https://www.youtube.com/watch?v=4MzCxZBgZuo

Lai izprastu pamatprincipus pēc kuriem vadīties pagatavojot ārstniecības augu dzērienu, ieteiktu izlasīt rakstu "Kā pareizi pagatavot zāļu tējas?".

Esiet aicināti SEKOT YouTube kanālam Ceļošana. Biškopība. Latvijas zāļu tējas, spiediet ABONĒT! Skatieties "Latvijas Zāļu tējas & ārstniecības augi" video, lasiet aprakstus un iepazīstiet Latvijas savvaļas ārstniecības augus: kā tos droši atpazīt un izmantot veselībai un labsajūtai, atklājiet sev zāļu tēju sniegtos labumus! Izpētiet Latvijas ārstniecības augu dziedinošo spēku!

Tiešā saite uz iegādei pieejamo zāļu tēju & ārstniecības augu sortimentu http://dabaveselibai.blogspot.com/p/iegadei-arstniecibas-augi-un-zalu-tejas.html 

Nepalaidiet garām aktuālo informāciju, SEKOJIET lapai https://www.facebook.com/zalutejas 

Augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos reģistrēta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajā dienestā.