svētdiena, 2012. gada 11. novembris

Briežu panti mūsu veselībai


PASAULĒ PASTĀV VIEDOKLIS, KA AUGU VALSTS PREPARĀTU VALDNIEKS IR ŽEŅŠEŅS, BET DZĪVNIEKU VALSTS – PANTI.

Kopš tālas senatnes līdz pat mūsdienām viena no svarīgākajām ārstniecības līdzekļu izejvielām tradicionālajā austrumu medicīnā ir briedis. Ārstnieciskiem nolūkiem tiek izmantoti 13 šo dzīvnieku orgāni un ķermeņa daļas, bet it īpaši panti – jauni nepārkaulojušies ragi. Panti tiek izmantoti dienvidaustrumāzijas valstu tautas medicīnā vairāk kā 2000 gadus pateicoties to dabīgām pretiekaisuma, imunstimulējošām, pretstresa īpašībām, enerģētizējošai iedarbībai un cita veida labvēlīgai ietekmei uz cilvēka organismu. Mūsdienās no tiem gatavo zāles, spirta uzlējumus un iecienītāko Jakutijas šņabi. Preparāti uz pantu pamata ir visefektīvākie un drošākie adaptogēni pasaulē.

Pantu produkti tiek ieteikti kā vispārstiprinoši līdzekļi, kaulu un cīpslu stiprināšanai, dzimumaktivitātes veicināšanai (tiem ir īpaši pozitīvs efekts erekcijas traucējumu un disfunkcijas gadījumos).

Panti veicina ātru atveseļošanos pēc slimībām, traumām un ķirurģiskas iejaukšanās, paātrina ievainojumu sadzīšanu, kaulu saaugšanu, nostiprina imunitāti, samazina risku saslimt ar onkoloģiskajām slimībām, regulē cukura un holesterīna līmeni asinīs, bagātina organismu ar jodu un kalciju.

Šāda iedarbība saistīta ar pantu sastāvā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām. Ziemeļbrieža ragos ir 90 bioloģiski aktīvu vielu, olbaltumvielu savienojumu, enerģētiķu tīrā, dabīgā veidā, kuri ir nepieciešami ne tikai dažādu slimību ārstēšanai, bet arī kā profilaktisks, tonizējošs līdzeklis praktiski veseliem cilvēkiem.


Pētījumi

Kopš pagājušā gadsimta 30 gadiem ir publicēti aptuveni 250 dažādi zinātniski raksti un pētījumi par briežu pantu ekstrakta efektivitāti. Rietumu medicīna tagad ir apstiprinājusi kuri ekstrakta komponenti ir atbildīgi par šīm ārstējošām īpašībām.

Dr. Peter Fennessy no Jaunzēlandes pētījumu centra atklāja lielu daudzumu dabīgā augšanas hormona klātbūtniproduktā. Insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF 1) ietekmē šūnu augšanu. IGF1 un IGF2 klātbūtne izskaidro ātro ragu augšanas ciklu briežiem. Analizējot citas ārstnieciskās iedarbības Dr. Fennessy atklāja pretaudzēju un pretvīrusu efektus.

Dr. John F. Prudden atklāja n-acetil glikozamīnu, kam piemīt izteiktas brūču dziedēšanas īpašības. Skrimslis arī satur glikozaminoglikānus, kas palīdz uzturēt veselu skrimsli.

Hondroitīna sulfāts A tika atklāts pateicoties Dr. Lester Morrison, kurš pierādīja tā pretiekaisuma un asinsriti uzlabojošās īpašības, kā arī aterosklerozi mazinošās īpašības. 6 gadu ilgā pētījumā Dr. Morrison pierādija, ka Hondroitīna sulfāts samazina fatālas sirds saslimšanas risku par 40%.

Dr. Arkady Koltun (Krievijas kultūrisma federācijas ārstu komitejas priekšsēdētājs) atklāja būtisku muskuļu spēka pieaugumu un nervu impulsu pārvades ātruma pieaugumu miozīnā, kas ir muskuļu šķiedras uzbūves pamatelements.

Spēju ātrāk atjaunot spēku pēc fiziskas slodzes pierādīja Dr. Koltun. 1964. gadā.

Dr. Taney pierādīja mentālo funkciju būtisku pieaugumu jauniem vīriešiem lietojot briežu ragu ekstraktu.
Dr. Arthur Johnson no Minesotas universitātes atklāja mazmolekulāru proteīnu, kuram piemīt unikālas imūno sistēmu ietekmējošas īpašības. Imūnais modulators pastiprina imūno sistēmu, kad tā ir nomākta, un nomierina to, kad tā ir hiperaktīva (alerģijas).

Krievijas Zinātņu Akadēmijas Sibīrijas nodaļas Mūžīgā sasaluma zonas bioloģisko problēmu institūts pētot Jakutijas savvaļas ziemeļbriežu pantu eliksīra Epsorin unikālās dziedniecības spējas, ir uzskaitījis sekojošas produkta īpašības:
Aizsargā organismu no stresa
Paaugstina tonusu organismā
Nootrops efekts (prāta spējas uzlabojošs)
Uzlabojas miegs
Noņem nervu sistēmas spriedzi
Nodrošina smadzeņu šūnas ar enerģiju
Uzlabo atmiņu un smadzeņu darbību
Centrālās nervu sistēmas darbības normalizācija
Uzlabo barības trakta darbību
Paaugstina tonusu un motorās funkcijas kuņģī un zarnās
Uzlabo plaušu funkciju
Uzlabo urīna izvades funkcijas
Uzlabo sirds muskuļu darbību
Sirds asinsvadu sistēmas darbības normalizācija
Uzlabo asinsriti
Uzlabo kaulu un zobu struktūru
Normalizē seksuālās funkcijas
Novērš traucējumus, kas saistīti ar klimaktērisko stāvokli sievietēm
Atjauno seksuālo un reproduktīvo organisma funkciju
Izmantojams kā afrodiziaks
Aizkavē pirmās novecošanas pazīmes
Paātrina dabiskās atjaunošanas funkcijas
Uzlabo aknu funkciju, pasargā aknas no toksīnu iedarbības
Paātrina reģenerācijas procesus bojātos audos
Atvieglo stāvokli artrīta slimniekam, kā arī mazina locītavu sāpēs
Paātrina čūlu un brūču sadzīšanu
Enerģijas un spēka avots jeb degviela organismam.
Piegādā matiem, ādai un nagiem kolagēnu
Uzlabo vielmaiņu
Aktivizē enerģētisko apmaiņu organismā
Sekmē svara samazināšanu, kā daļa no sabalansētas diētas
Patstāvīgs tonizējošs efekts organisma enerģētikas celšanai
Sportistiem paaugstina ātrumu un spēka rādītājus, paātrina atjaunošanās spējas
Sportistiem palielina muskuļu masu (var būt alternatīva bodybuilding piedevām)
Veicina pienskābes izvadīšanas apjomu
Paaugstina organisma pretestību pret infekciju
Paaugstina pretestību nelabvēlīgas vides ietekmē
Aktivē DNS sintēzes procesus un aizsargā no dažādu mutagēnu faktoru iedarbības (jonizējošais starojums, smagie metāli, ķīmiskie savienojumi).

Mūsdienās zinātniskā medicīna pilnīgi precīzi noskaidroja, ka hondroitīna un glikozamīna sulfāti ir kritiski svarīgi saišu un locītavu veselībai. Šīs vielas spēlē arī ievērojamu lomu cīņā pret iekaisuma slimību numur viens – artrītu. Diemžēl, tikai niecīgs cilvēku daudzums zina, ka abas šīs vielas ietilps briežu pantu sastāvā.

Vongs 1996. gadā secināja, ka pantu polisaharīdu injekcijas aptur appampumu attīstību. Moderno pētījumu rezultāti norāda uz proteīniem un polisaharīdiem kā uz iespējamiem pantu aktīviem ingredientiem, kas dod iespēju pielietot tos kā drošo pretiekaisuma līdzekli hronisko artrītu un ierobežota saišu kustīguma ārstēšanai.

Prostaglandīnam ir būtiskā loma artrītu, ievainojumu, infekciju izraisīto appampumu neitralizācijā, kā arī nevēlamas mineralizācijas novēršanā. Nesenie pētījumi norada uz to, ka pantos atrastie prostaglandīni ir spējīgi kalpot par aizsardzību pret mehānisko iedarbību, kura var kavēt kaulaudu veidošanu, un ka prostaglandīnu peptīds, sastāvošs no 68 aminoskābēm, arī var uzradīt pretiekaisuma efektivitāti.

Panti ir unikāla substance, kas iekarojusi zinātnisko atzinumu, ir efektīva, droša un, kas ir tikpat svarīgi, dabiska zāļu alternatīva. Atcerieties, ka jebkuru slimību ir daudz vieglāks novērst, nekā ārstēt. Nākotnes medicīna - tā ir medicīna, kura atzīst dabas dziedinošo spēku.

svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs

Lina izstrādājumi mūsu veselībai


Lins ir pilnībā dabīgs un senākais zināmais audums, kura izmantošana sniedzas ļoti senā pagātnē. Senākā zināmā liecība par lina auduma izmantošana ir datējama ar 4500 pirms mūsu ēras. Par pierādījumu kalpo lina drānā ietīta Ēģiptes mūmija. Senos laikos lina audumu cienīja gan karaļi, gan parastie ļaudis, jo tas bija ne tikai praktisks un viens no retajiem pieejamajiem audumiem, bet arī piedēvētas dziednieciskas spējas. Mūsdienās veikta virkne padziļinātu pētījumu, lai pārliecinātos par linam piešķirtajām īpašībām. Lina labvēlīgā ietekme uz cilvēka organismu, veselību ir ne tikai zinātniski pierādīta, bet arī atklāti jauni fakti. Turpmāk aplūkosim būtiskākās lina, lina auduma īpašības.

Ieguvumi veselībai lietojot linu


Lina antibakteriālās īpašības

Lins ir viens no „tīrākajiem” audumiem. Lina šķiedrām piemīt ir antiseptiskas, antibakteriālas īpašības. Tās regulē nevēlamu sīkbūtņu kā baktēriju, vīrusu, dažādu sēnīšu klātbūtni esošajā vidē. Valkājot lina audekla apģērbu, cilvēks ir pasargāts no nevēlamu sīkbūtņu vairošanās uz ādas, kas var izraisīt dažādas ādas slimības. Īpaši ieteicams lietot lina auduma apakšveļu. Bez tam lins neitralizē kaitīgos toksīnus, kurus organisms izdala caur ādu, novērš arī nepatīkamo sviedru aromātu. Pamatojoties uz sterilas vides īpašībām, lina auduma izstrādājumi tiek lietoti daudzās slimnīcās visā pasaulē. Iespējams, tieši tāpēc lins kopš seniem laikiem ir gaismas un tīrības simbols, kas spēj izārstēt daudzas kaites. Saskaņā ar Japānā veiktiem medicīnas pētījumiem, pie gultas piesaistītajiem pacientiem gadījumos, kad tika izmantoti lina palagi, nav veidojušies izgulējumi.

Lina antibakteriālās īpašības tika atklātas jau Senajā Ēģiptē. Kā pierādījums kalpo faraonu mūmijas, kuru ietīšanai izmantots lina audums. 16. gadsimta Itālijas cilvēka anatomijas pētnieks Ropeius izmantoja lina audumu, lai novērstu inficēšanos ar sifilisu. Mūsdienu zinātniskie pētījumi uz dzīvniekiem liek domāt, ka izmantojot lina izstrādājumus apģērbā, iekštelpu iekārtošanai (aizkari, galdauti utt.), gultasveļā, iespējams pagarināt dzīves ilgumu par 10 līdz 12 gadiem. 

Lina termoregulācijas īpašības

Linam piemīt augsta gaisa caurlaidība un teicamas siltuma vadītspējas īpašības. Lina siltuma vadītspēja ir piecas reizes lielāks kā vilnai un 19 reizes lielāka salīdzinot ar zīdu. Karstā laikā veiktajos eksperimentos ir konstatēts, ka cilvēkiem, kuri valkā lina drēbes salīdzinot ar tiem, kuriem drēbes ir no kokvilnas, ādas temperatūra ir par 3-4°C grādiem zemāka. Turpretim aukstā laikā lins ļoti labi uztur siltumu. Tātad aukstumā silda, bet karstumā atvēsina. Pamatojoties uz šīm īpašībām lins ir ideāli piemērots gultasveļas, apakšveļas, zīdaiņu autiņu un veļas izgatavošanai.

Lina mitruma regulācijas īpašības

Lins ir ļoti higroskopisks, jo tas spēj ātri absorbēt mitrumu līdz 20% no sava svara. Pataustot lina audumu tas joprojām šķiet sauss. Kā sauss, tā arī mitrs lins regulē, uztur vajadzīgo ķermeņa temperatūru, vienlaicīgi novēršot ādas iekaisumus un kairinājumus. Tas izskaidro, kāpēc lina audumā cilvēks vienmēr jūtas svaigi un vēsi. Dermatologi rekomendē gulēt pidžamās no lina auduma, jo tās lieliski iesūc mitrumu, pat visniecīgāko svīšanu, bet nelīp pie ķermeņa.

Lina antialerģiskās īpašības

Lina izstrādājumi neizraisa alerģiju, tieši pretēji – lins spēj novērst virkni alerģisku reakciju, īpaši, ja to cēlonis ir sintētiski izstrādājumi. Īpaši ieteicams cilvēkiem ar jūtīgu ādu. Tos droši var izmantot bērnu apģērbiem un zīdaiņu autiņiem.

Lina antistatiskā īpašība

Lina audums neuzkrāj statisko elektrību. Pat neliels lina daudzums auduma sastāvā (pat no 10%) vairākkārt samazina auduma statiskumu. Tādējādi, lina audums ir ērts valkāšanai, turklāt mazāk piesaista putekļus. Ķīnā (Beijing Institute of Labor) veiktajā pētījumā, kurā tika mērīta dažādu audumu statistiskā elektrība, linam bija vislabākie rezultāti. Salīdzinājumam, kokvilnai piemīt 7 reizes lielāks statiskums.

Lina saules radiācijas aizturēšanas īpašības

Lins spēj sniegt būtisku ultravioletā (UV) saules starojuma (radiācijas) aizsardzību un samazina gamma starojumu gandrīz uz pusi. Valkājot lina drēbes tiek būtiski pasargāts cilvēka organisms. Tāpat lina audumam piemīt būtiska izturība pret saules stariem, kas nodrošina auduma ilgmūžību.


Domājot par savu veselību – tās saglabāšanu vai atgūšanu, jāapzinās un jāmācās lietot ne tikai dabisku uzturu, ķermeņa kopšanas līdzekļus, ievērot harmonisku dzīvesveidu, uzturēties pēc iespējas dabiskākā vidē, bet arī veselīgi ģērbties, jo apģērbs organismam ir vistuvākā apkārtējās vides sastāvdaļa. Vides faktori lielā mērā ietekmē organisma labsajūtu, funkcionēšanu un rezultātā veselību. Lina šūnas ir ļoti saderīgas ar cilvēka organisma šūnām un tām piemīt spēcīga enerģiētika, to apliecina arī Nobela balvas ieguvējs Dr Otto Heinrich Warburg. Izvēloties lina izstrādājumus, Jūs palīdzat arī dabai, jo lina šķiedras bioloģiski pilnīgi noārdās un ir otrreiz pārstrādājamas.

svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Cilvēces attiecības ar dabu - 21.gadsimta sākumā

Vēl ne tik nesen valdīja uzskats, ka daba valda pār cilvēku, bet pēdējo aptuveni 100 gadu laikā šie svaru kausi sāk jūtami svērties par labu cilvēkam. Protams, vēl nevar apgalvot, ka cilvēkam jau ir izdevies pakļaut un iegrožot dabu, bet tendence ir vērojama un mijiedarbība ir būtiska (šeit neiet runa par absolūtu pakļaušanu vai kontroli). To pastiprina aizvien pieaugošā cilvēku populācija un līdz ar to aizvien augošais pieprasījums pēc dažāda veida un rakstura resursiem.

Lai kaut daļēji kompensētu aizvien augošo pieprasījumu, būtiski līdzekļi tiek ieguldīti zinātnēs un tehnoloģiju attīstībai, tādejādi palīdzot būtiski kāpināt ražošanas efektivitāti un paplašinot iespējas (piemēram, apgūt grūti pieejamus reģionus). Tādejādi aizvien vairāk apgūstot Zemi un ietekmējot tās dabisko vidi. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība, lai arī daļēji spēj kompensēt aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc dažādiem resursiem (precēm), rada arī zināmas bažas par to ietekmi uz apkārtējo vidi. Šeit neiet runa tikai par cilvēka darbības ietekmi uz apkārtējo ainavu, kuru viņš veido sev vēlamajā veidā, bet gan uz makro ekoloģiskiem un dažādu katastrofu, kataklizmu izraisošiem procesiem. Līdz ar to nākas izdalīt divu veidu cilvēku darbības ietekmes – viena ir saistīta ar vēlamo, bet otra ar nevēlamo.

Vienā gadījumā cilvēks apzināti un mērķtiecīgi maina un uzlabo sev tīkamā veidā apkārtējo vidi un ainavu, bet otrā gadījumā tiek radīti blakus procesi, blakus parādības, respektīvi, tādas lietas, kuras ir nevēlamas un kurām ir negatīvas sekas – globālā sasilšana, ozona slāņa noārdīšanās, augsnes erozija un tml. Par piemēru paņemsim piesārņojumu. Jo lielāks kaitējums (piesārņojums) tiek radīts apkārtējai videi, jo lielāka iespēja, ka šīs darbības sekas cilvēks izjutīs pats uz sevis tiešā veidā – dažādu infekciju, iedzimtu slimību, kroplību un tamlīdzīgos veidos. Līdz ar to pats cilvēks ir ieinteresēts iegrožot un samazināt piesārņojumu, tādejādi palīdzot arī dabai.

Faktiski var uzskatīt, ka pastāv divi regulatori. Dabiskais, kuras funkcijas pilda pati daba, un mākslīgais, kuru īsteno cilvēks ar savu darbību. Ja cilvēks pats nespēj noregulēt kaut kādu procesu (piemēram, kāda reģiona pārapdzīvotību), to izdara daba. Un otrādi – ja daba nespēj, piemēram, apmežot kādu teritoriju, lai pasargātu no augsnes erozijas un radītu dzīvesvietu florai un faunai, to izdara cilvēks. Nonākot pie šāda skatupunkta, ir pārliecinoši saskatāma šo divu aktieru ne tikai mijiedarbība, bet arī iespējamā sadarbība.

Kaut kādā mērā gribas piekrist Tomasam Robertam Maltusam un viņa domas sekotājiem, ka daba pati veic regulējošās funkcijas. Labi zināms, ka cilvēku skaita pieaugums uz šīs planētas aug straujāk kā iegūstamo resursu daudzums un saražoto preču skaits. Tieši tāpēc iedzīvotāju skaita pieaugums tiek salīdzināts ar ģeometrisko progresiju, bet saražoto preču – ar aritmētisko progresiju. Līdz ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību tiek palielināta dabas vai tās konkrētās teritorijas kapacitāti (cik lielu populāciju tā spēj uzturēt). Pārsniedzot šo kapacitātes slieksni (kādas sugas pārapdzīvotība – šajā gadījumā akcents uz cilvēkiem) vienā vai citādā veidā izpaužas iznīcināšana – atbrīvošanās no sloga. Tas notiek ar dažādu infekciju slimību (kā zināms – jo blīvāk apdzīvots, jo ātrāk un straujāk izplatās), dabas stihiju un tamlīdzīgu apstākļu palīdzību. Līdz ar to daba ir jāuztver kā dzīvs organisms (vai varbūt ekumene ir jāuztver kā mājas?). Cilvēks ar savu darbību tai var palīdzēt vai arī vēl vairāk to noslogot.

Lai uzskatamāk atspoguļotu, varētu salīdzināt divus dažādus reģionus. Piemēram, Eiropā iedzīvotāju skaits ir nostabilizējies un tā pieauguma izmaiņas ir relatīvi nebūtiskas. Līdz ar to cilvēks, izmantojot zinātniskos atklājumus un tehnoloģiju sniegtos risinājumus, šajā reģionā pats sevi spēj nodrošināt ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm. Vēl jo vairāk, spēj radīt pārprodukciju, līdz ar to dodot iespēju daļai sabiedrības pārorientēties no ražošanas uz pakalpojumu sniegšanu (piemēram, medicīnas) un zinātnes attīstību.

Turpretim Indijā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Reģions tik strauji nespēj pielāgoties aizvien straujāk augošajam pieprasījumam pēc dažādām precēm, piemēram, pārtikas. Līdz ar to šajā reģionā ir izplatīta pārtikas trūkuma problēma (bads), kas, savukārt, jau pats par sevi liecina par sliktiem dzīves apstākļiem, augstu mirstību utt. Tātad nedz pats cilvēks spēj pielāgoties, attīstot uz augstām tehnoloģijām balstītu tautsaimniecību, nedz daba. Tieši tas, iespējams, ir arī par iemeslu dažādu dabas regulējošu apstākļu izplatītai iedarbībai uz Indiju – dažādas infekciju slimības, kuru rezultātā nereti iet bojā plašas cilvēku masas, dabas stihijas utt.

Ir jāsaprot, ka katra darbība, katrs process aiz sevis rada virkni jaunu darbību, procesu. Līdz ar to tā ir kā ķēdes reakcija, jo viss savā starpā tiešā vai netiešā veidā ir saistīts. Ļoti labs uzskates materiāls ir barības ķēde, uz kuru faktiski dabā viss tiek balstīts. Tikko pazūd kāds no tās posmiem, izjūk visa ķēde. Piemēram, izzūdot planktona aļģēm, izzustu no tām pārtiekošie bezmugurkaulnieki, no kuriem, savukārt pārtiek zivis, bet dēļ zivīm izzustu ūdensputni, plēsēji un, galu galā cilvēks. Daļa, protams, spētu pielāgoties apstākļiem, bet liela daļa izmirtu vai pārvietotos uz labvēlīgāku reģionu.

Protams, var uzskatīt, ka izdzīvo stiprākais un tie, kas izmira un izmirs ir dabīgas evolūcijas process. Nekas nestāv uz vietas. Viss ir pakļauts plūsmai. Bet vai tad cilvēks būs tas, kurš teiks, kas ir stiprā un dzīvotspējīgā suga un kura nē? Drīzāk jau nē... Bet no otras puses raugoties – cilvēks ir dabas sastāvdaļa, un viņš, tāpat kā plēsoņas apēd zālēdājus neskaitot cik eksemplāru no tās sugas ir palicis, arī ir tiesīgs nerēķināties ar citiem un domāt par sevi, savu ģimeni.

Pagriežot jautājumu šādā gaisotnē ir viegli nonākt dilemmas priekšā un pakļauties bezgalīgām filozofiskām debatēm. Tomēr, visdrīzāk, pieņemot, ka cilvēks ir visaugstāk attīstītā būtne uz Zemes un tam ir raksturīga spēja saprast savu rīcību un iespējamās alternatīvas, atgriežamies pie sākotnējās pozīcijas. Darot pāri dabai (apdraudot floru un faunu), viņš dara pāri sev, jo ir atkarīgs no tās. Līdz ar to nerēķināšanās ir salīdzināma ar tā paša zara zāģēšanu uz kura sēž.

Varbūt tieši pamatojoties uz daudzajām pārestībām, kuras cilvēks veicis, daļa sabiedrība ir kļuvusi par zaļajiem, tādejādi cenšoties labot iepriekš pieļautās kļūdas? Iespējams, ka šeit ir saskatāma līdzība ar labdarību. Cilvēks ziedo, lai pats labāk justos, cenšoties kaut kādā veidā kompensēt pašu radīto pārestību pret citiem un uzlabot savu pašsajūtu. Tātad zaļo aktivitāšu pamatā ir vainas atzīšana, ka tieši viņi ir radījuši problēmas un negūstot mierinājumu sēžot malā nolēmuši aktīvi iesaistīties.




Ķīmiskās vielas ķermeņa kopšanas produktos


Kosmētika, ķermeņa kopšanas līdzekļi spēj ietekmēt ne tikai skaistumu, vizuālo izskatu, bet arī veselību. Diemžēl, nospiedošā vairumā šo līdzekļu tiek plaši pielietotas dažādas ķīmiskas, sintētiskas vielas, kas pārsvarā dod vien īslaicīgu un virspusēju rezultātu. Savā dziļākajā būtībā tie bojā mūsu skaistumu un veselību. Kosmētikā un ķermeņa kopšanas līdzekļos izmantotās ķīmiskās vielas aizvien vairāk tiek pētītas un šo pētījumu rezultāti nav iepriecinoši. Aplūkosim dažas bieži sastopamās vielas un to ietekmi uz cilvēka organismu.

Parabēni, Paraben (Metyl-, Butyl-, Propyl-, Isobutylparaben)

Naftas produkti. Tā ir konservantu grupa, kas pagarina krēmu derīguma termiņu. Iekļauta gandrīz visā sintētiskajā kosmētikā un dažreiz arī tādā, kas dēvējama par dabisko. Nevēlamā iedarbība: alerģiski, mutagēni, imitē sieviešu dzimumhormonu darbību, bojā endokrīno sistēmu, toksiski. Pēc jaunākajiem britu zinātnieku pētījumiem, kosmētikā lietoto parabēnu atlikumi tika atklāti krūts vēža audos, kas parāda, ka parabēni spēj nokļūt visdziļākajos šūnu slāņos, tikt absorbētiem asinsrites sistēmā un uzkrāties organisma audos. Šādā veidā vielas var sasniegt paaugstinātu koncentrāciju un ievērojami bojāt imūnsistēmu, sekmējot dažādu slimību un anomāliju veidošanos. Parabēni imitējot sieviešu hormonus var tikt nodoti  jaundzimušajiem ar mātes pienu, kā rezultātā var traumēt to imunitāti. Vīriešiem parabēni var samazināt spermatozoīdu skaitu un to aktivitāti (samazina auglību). (Fairley, Josephine, (2001). Organic Beauty, DK Publishing, London.) Metilparabēns apvieno benzoskābi ar metilgrupas ķimikālijas, ļoti toksisks.

Propilēnglikols (propylene glycol)

Naftas produkts. Ādas mīkstinātājs, kas tiek izmantots ne tikai tonikos un sejas, ķermeņa un acu zonas krēmos, bet arī bremžu šķidrumā, antifrīzā un lakās. Ilgstoši un/ vai lielā daudzumā lietojot izraisa nieru bojājumus, aknu anomālijas, aizkavē šūnu augšanu, bojā šūnu membrānu, rada izsitumus, nātreni, ekzēmas, ādas sausumu un bojājumus. Uzsūcas asinīs un nokļūst iekšējos visos orgānos. Palielina skābes daudzumu organismā, kā rezultātā rada problēmas vielmaiņā. Daudzi glikoli izraisa smagu acidozi, centrālās nervu sistēmas bojājumus un asins sarecējumus. Var radīt konvulsijas, mutācijas un izmaiņas smadzenēs. (Agency for Toxic Substances and Disease Registry (ATSDR)). Propilēna glikola vietā kosmētikā ieteicams lietot augu glicerīnu.

Trietanolamīns, Dietanolamīns (Diethanolamine (DEA), Triethanolamine (TEA))

Bieži tiek izmantotas kosmētikā, lai izmainītu pH līmeni un lietotas kopā ar dažādām taukskābēm, lai pārvērstu skābi sālī (stearīnskābes sāļi), ko pēc tam izmanto kā sejas tīrāmo līdzekļu bāzi. Tāpat tiek izmantoti kā šķīdinātāji. Sastopams dažāda veida ādas krēmos, dezodorantos, šampūnos, vannas putās, skūšanās želejās, matu balzāmos, losjonos. Izraisa alerģiskas reakcijas, kairina acis, rada matu un ādas sausumu. Ilgstoši lietojot toksisks. Kancerogēnā efekta dēļ šo ķimikāliju lietošana Eiropā ir ierobežota (to joprojām lieto ASV). (Fairley, Josephine, (2001). Organic Beauty, DK Publishing, London.). Īpaši bīstams ir Dietanolamīns (DEA), jo šī viela tiek uzskatīta par kancerogēnu, rada paaugstinātu saslimšanas risku ar aknu un nieru vēzi.

Minerāleļļa (mineral oil jeb paraffinum liquidum)

Naftas produkts. Sastopama visdažādākajos krēmos, vaigu sārtumos, masāžas eļļās, bieži vien ir galvenā bērnu eļļu sastāvdaļa. Šis lētais naftas pārstrādes blakusprodukts pārklāj ādu ar neelpojošu plēvi, aizsprosto poras, izraisa iekaisumus un pūtītes. Caur ādu nokļūstot ķermenī var uzkrāties limfmezglos un traucēt zarnām uzsūkt A vitamīnu. Kosmētikā tiek izmantots galvenokārt tādēļ, ka tā ir lēta izejviela, salīdzinot ar vērtīgajām augu eļļām. Var saturēt policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, kas ir kancerogēni un mutagēni.

Nātrija laurila sulfāts (sodium lauryl sulfate SLS)

Šo sintētisko vielu parasti izmanto dēļ tā mazgāšanas un putu veidošanas īpašībām. Izraisa acu kairinājumu, ādas izsitumus, alerģiskas reakcijas. Bojā matu folikulas un var izraisīt matu izkrišanu. Bojā imūnsistēmu. Saskarē ar ādu uzkrājas sirdī, plaušās, smadzenēs un aknās, iespējami bojājot minētos orgānus. Satur endokrīnajai sistēmai kaitīgas vielas un estrogēniem līdzīgus elementus. Var saturēt kancerogēnos nitrozamīnus. Atrodams zobu pastās, ziepēs, šampūnos, ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, vannas putās, sejas tīrīšanas līdzekļos. Sasaistē ar dažām vielām veido kancerogēnus slāpekļa savienojumus. (Antczak, Dr. Stephen and Gina, (2001). Cosmetics Unmasked, Harper Collins, London.)


Augstāk minētie piemēri uzskatāmi parāda sintētisko produktu kaitīgo ietekmi uz veselību. Vēl jo vairāk – diezgan bieži šķietami ātrais un efektīvais produkts nevis atrisina, bet gan saasina problēmas. Piemēram, lūpu aizsarglīdzekļi, kas satur vazelīnu, tiek lietoti, lai aizsargātu lūpas no saules apdegumiem, plaisāšana utt. Lai arī ir dabīgais, parasti tiek izmantots no minerāleļļām (naftas produkta) iegūtais vazelīns. Tam ir tendence izjaukt organisma paša dabīgo mitrināšanas mehānismu, kas noved pie ādas izžūšanas un plaisāšanas. Jums tiek pārdots produkts, kas rada tos pašus nosacījumus, ko tas pretendē novērst. Pakāpeniski jūs kļūstat atkarīgs no šī produkta – lai atrisinātu radušās problēmas, tas tiek aizvien vairāk lietots, kas, savukārt, situāciju tikai pasliktina. Kas ir ieguvējs? Protams, ka ražotājs, jo šādā veidā tiek stimulēts pieprasījums.

Lai arī kosmētikā un ķermeņa kopšanas līdzekļos izmantotās ķīmiskās vielas būtiskas negatīvas sekas parasti rada lietojot ilgstoši, nevajadzētu sev apzināti kaitēt. Izvēlaties dabīgus produktus, kas ne tikai uzlabos Jūsu skaistumu, bet arī pozitīvi (ārstnieciski) ietekmēs visu organismu.

svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs

Dabīgā kosmētika veselībai


Vairāk kā trešdaļa personīgās higiēnas produktu satur vismaz vienu vielu, kas saistīta ar vēzi. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka vismaz 80% no šodien pazīstamajiem 200 vēža paveidiem ir saistīti ar toksīniem un kancerogēniem no sintētiskām un toksiskām ķīmiskajām vielām. Arī vēža un citu slimību izplatība tiek saistīta ar sadzīves ķīmijas un sintētiskās kosmētikas pastiprinātu izmantošanu.

Kā tas ir iespējams?

Āda ir lielākais orgāns ķermenī, kas izvada kaitīgās vielas. Tā ir membrāna, ar kuras palīdzību dažādas vielas tiek gan uzņemtas, gan izvadītas. Toksīni tiek izvadīti no ķermeņa ar sviedriem, un uzņemti organismā caur matu folikulām un tauku dziedzeriem. Tas nozīmē, ka, ja uz ādas nokļūst ķīmiskas vielas, tās līdz 60% var uzsūkties ķermenī. Piemēram, nikotīna plāksteri darbojas tādējādi, ka ķermenis caur ādu uzsūc tajos esošās vielas. Tieši absorbcijas ceļā Jūs uzņemat nevēlamas ķimikālijas un toksīnus, kas atrodamas kosmētikas līdzekļos.

Nonākot asinsrites sistēmā šīs vielas pakāpeniski saindē mūsu organismu. Ilgstoša lietošana nozīmē, ka cilvēki, kas pienācīgi neatbrīvojas no kaitīgajām vielām, akumulē ķimikālijas, kas savukārt var novest pie nopietnām veselības problēmām. Kosmētikā un ķermeņa kopšanas līdzekļos tiek radīts "ķīmisku vielu kokteiļa efekts" – vieni sintētiski radīti savienojumi reaģē vai stimulē citu sintētisko elementu darbību, kā rezultātā pastiprina negatīvo ietekmi.

Kāpēc dabīgā kosmētika?

Dabīgie kosmētikas un ķermeņa kopšanas produkti ir izgatavoti no augiem, minerāliem, un / vai no dzīvnieku valsts iegūtām sastāvdaļām, nevis no sintētiskajiem savienojumiem vai naftas blakusproduktiem. Preparātiem, kuri pagatavoti no dabīgajiem, pārsvarā augu valsts komponentiem, piemīt unikālas īpašības. Tie nav toksiski un to antioksidantu īpašības aizsargā ķermeņa šūnas no brīvo radikāļu ietekmes un kaitīgām vielām. Šūnu līmenī auga un cilvēka vielmaiņa ir līdzīga. Abos gadījumos dzīvības procesi norisinās, pateicoties bioķīmiskām reakcijām, kurās piedalās enzīmi, vitamīni, minerālvielas.

Dabiskās aktīvās vielas organisms uztver kā radniecīgas, nevis kā svešķermeņus. Tāpēc tās spēj maksimāli uzlabot gan ādas stāvokli, gan arī veselību kopumā. Tie kalpo kā nervu sistēmas kamertonis – harmonizē nervu sistēmu ar apkārtējo vidi un iekšējiem orgāniem, normalizē organisma enerģētisko līdzsvaru, imūnsistēmu. Dabīgie kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi piešķir ādai veselīgu izskatu un mirdzumu, kas tālākā iedarbībā ietekmē visu organismu.

Dabīgā kosmētika ir iedarbīgāka, noturīgāka, parasti neizraisa alerģijas, nesatur sintētiskās vielas, pasargā mūs no kaitīgās ietekmes un ir videi draudzīga. Caur ādas šūnām, porām saglabā cilvēkam jaunību un mundrumu, palīdz smadzeņu darbam, nervu sistēmai, iekšējiem orgāniem. Turpretim sintētiskā kosmētika - jo vairāk izmantojam, jo vairāk ķīmijas uzņem mūsu āda. Tie nodara būtisku kaitējumu veselībai, kas pirmajā brīdī var radīt ilūziju par uzlabošanos.

Sintētiskie komponenti var izrādīties toksiski, kancerogēni, veidot dažādas mutācijas. Pēc kāda pētījuma datiem 57% produktu satur uzsūkšanu paātrinošās ķimikālijas, kas spēj pārējās sastāvdaļas ātrāk un dziļāk ievadīt ādā un asinīs. Tas rada ilūziju, ka sintētiskā kosmētika un ķermeņu kopšanas līdzekļi ir efektīvāki, jo dabīgie produkti nespēj radīt uzreiz redzamu uzlabojumu. Piemēram, krēmos plaši izplatītās silikona eļļa mākslīgi aizpilda krunciņas un piešķir ādai samtainumu, kas pazūd uzreiz pēc nomazgāšanās. Tajā pašā laikā augu eļļas, kas satur vērtīgas taukskābes, antioksidantus un vitamīnus, uzlabo ādas stāvokli, nevis tikai cīnās ar sekām.

Kā rīkoties?

Mēs zinām, kādi ir ieguvumi uzturā lietojot bioloģisko pārtiku, bet, diemžēl, izvēloties un lietojot kosmētiku, ķermeņa kopšanas līdzekļus reti aizdomājamies par to ietekmi uz veselību. Izvēloties šos produktus ir jāizvirza līdzīgi kritēriji un jāpievērš ne mazāka vērība kā iegādājoties un lietojot pārtiku. Veselība un skaistums ne vienmēr iet roku rokā, tāpēc nepieciešams meklēt kosmētiku un ķermeņa kopšanas produktus, kas nesatur ķimikālijas un toksīnus.

Diemžēl lielākā daļa veikalu klāsta ir ķīmiskā kosmētika. Statistika liecina, ka pasaulē tikai 3 – 6% no visa milzīgā kosmētikas tirgus ir dabīga kosmētika, kuru sastāvā ir augu eļļas, vasks, ekstrakti, ēteriskajās eļļas u.c. dabiskas vielas. Daudzus cilvēkus neapmierina fakts, ka īstā dabiskā kosmētika ir dārga, bet tā ir cena, ko cilvēks varētu ieguldīt savā veselībā, nevis slimībā, kā tas ir ķīmiskas kosmētikas lietošanas gadījumā.

Cilvēki pasaulē pamazām atgriežas pie mūsu senču novērtētajām metodēm – izmantot visu, ko pati daba ir dāvājusi. Katram no augiem piemīt savas īpašības un iedarbība - ārstējoša, mitrinoša, barojoša, nomierinoša, tonizējoša, atslābinoša, savelkoša, simulējoša, savelkoša un daudzas citas iedarbības. Augi gadsimtiem ilgi tikuši izmantoti veselības nolūkos, un ir uzkrāta arī ievērojam pieredze par to pielietojumu skaistumkopšanā. Dabīgā kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi pasaulē kļūst arvien populārāki. Aizvien vairāk cilvēku atgriežas pie patiesām un dabiskām vērtībām gan dzīves stilā, gan pārtikā, gan kosmētikā.

otrdiena, 2012. gada 22. maijs

Ārstniecības augi un zāļu tējas veselībai


Mūsdienu tradicionālās medicīnas spēcīgie ķīmiskie medikamenti daudziem pacientiem atstāj ļoti nelabvēlīgu ietekmi uz aknām, nierēm, zarnu traktu, kuņģa gļotādu, tāpēc nereti veidojas situācija, kad ir grūti pateikt, vai pacientam bīstamāka ir pati slimības norise vai terapija. Viena no labākajām alternatīvām parasti ir fitoterapija, kā pamatā ir ārstniecības augi un zāles no ārstniecības augiem. Ikdienā visizplatītākais veids ir ārstniecības augu, zāļu tējas. Tējas satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, dažādu vitamīnu un mikroelementu kopumu, kas kalpo par lielisku līdzekli veselības stiprināšanai.

Ārstniecības augi

Ārstniecības augi ir plaša augu grupa, kurus izmanto cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē. Visas pasaules tautas lietojušas ārstniecības augus kopš senseniem laikiem. Attīstoties ķīmijai ārstniecības augus sāka aizstāt sintētiski ārstniecības līdzekļi, kuru iedarbība bija efektīvāka. Tomēr arī mūsdienu medicīnā cīņai ar ļoti daudzām slimībām tiek lietoti augi un no tiem iegūtie preparāti.

Ārstniecības augu lietošana balstās uz to aktīvo vielu sastāvu. Šīs vielas fizioloģiski iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku organismu vai uz slimības ierosinātāju. Ārstniecisko augu ārstnieciskās spējas nosaka dažādas vielas un to savienojumi. Svarīgākās fizioloģiski aktīvo vielu grupas augos ir alkaloīdi, glikozīdi, flavonoīdi, ogļhidrāti, miecvielas, saponīni, eļļas un ēteriskās eļļas, vitamīni, olbaltumvielas, fermenti, minerālvielas u.c. Visas šīs aktīvās vielas attiecīgos daudzumos un kombinācijās piešķir augiem ārstniecisku vērtību, tāpēc, lietojot augu tējas, uzlējumus vai kādā citā veidā, varam teikt, ka vieni labāk palīdz un ietekmē elpošanas ceļus, citi nervu sistēmu, daži sviedrē vai izraisa caureju, tonizē vai stimulē organismu, vielmaiņu utt.

Augu veidotās un uzkrātās vielas noder gan cilvēka organisma enerģētisko vajadzību nodrošināšanai, gan organisma dzīvības norišu uzturēšanai, gan veselības atjaunošanai un stiprināšanai. Augu sintezētie ogļhidrāti jeb cukuri, olbaltumvielas, tauki (eļļas) veido cilvēka uztura pamatu. Augu vitamīni, enzīmi, minerālvielas piedalās cilvēka organisma šūnu bioķīmiskajās norisēs, nodrošina pareizu vielmaiņu, bet augu aizsargvielas - ēteriskās eļļas, flavonoīdi, miecvielas un citas - iznīcina dažādus slimību ierosinātājus un brīvos radikāļus cilvēka organismā, tā palīdzot cilvēkam būt veselam. Vesela cilvēka organismā visas norises un procesi atrodas ciešā saistībā, savstarpējā atkarībā un līdzsvarā. Zūdot šim līdzsvaram, rodas slimība. Lai to ārstētu un atjaunotu organisma norišu pareizību, priekšroka jādod ārstniecības augiem, no tiem pagatavotiem uzlējumiem, novārījumiem, tinktūrām, ekstraktiem, kā arī atsevišķām augu sastāvvielām.

Fitoterapija

Fitoterapija ir lieliska alternatīva sintētiskajiem medikamentiem. Fitoterapiju var definēt kā zinātniski pamatotu terapiju ar svaigiem vai kaltētiem ārstnieciskiem augiem vai to daļām. Iegūstot no tiem sulas, sīrupus vai ūdens, spirta, ūdens spirta, spirta ētera u.c. izvilkumus pēc tehnoloģijām, kas nodrošina lielāko daļu bioloģiski aktīvo un citu vielu saglabāšanos augos. Turklāt, ir pierādīts, ka ārstniecības augu ekstrakti efektivitātes ziņā nereti neatpaliek no ķīmiskajām vielām, dažkārt pat pārspēj.

Salīdzinot fitofarmācijas produktus ar ķīmiskiem – sintētiskiem produktiem, ir jāmin vairākas būtiskas atšķirības. Ārstējot pacientu ar ķīmiskajiem medikamentiem, slimība tiek vienkāršota līdz vienam pamatcēlonim un izmantots viens ārstēšanas kurss, taču slimības pēc to būtības sastāv no daudziem faktoriem. Izmantojot fitofarmācijas produktus, pacienta ārstēšanā tiek ņemti vērā vairāki slimības faktori un tie vienlaikus ārstēti, ļaujot izvairīties no organisma nevajadzīgas novājināšanas un imūnsistēmas graušanas.

Papildus dziednieciskajam efektam zāļu tējas tiek lietotas relaksējošai un nomierinošai noskaņai. Zāļu tēju variantiem aizvien vairāk pieaug nozīme uztura jomā. Daudzos gadījumos šos augus lietojam kā garšvielu, uzturlīdzekli, uztura bagātinātāju vai aromātterapijas līdzekli, kuri tāpat, tikai citā līmenī, iespaido organisma funkcijas vai arī darbojas kā labsajūtu un dzīves komfortu uzlabojošs līdzeklis. Augi var palīdzēt sakārtot norises organismā, pie kam darīt to saudzīgi, nebojājot jau tā jutīgās organisma sistēmas. Protams, šis process norit lēni, bet ar laiku un pacietību ir panākams labs rezultāts. Izmantojot augus, var veikt gan fitoterapiju – ārstēt saslimšanas, gan fitoprofilaksi – pasargāt organismu no saslimšanas.


Mēs lietojam dažādus dzērienus, bet ne viss nāk par labu mūsu veselībai – organismam, izskatam, pašsajūtai. Nevienam nav noslēpums, ka ikdienā uzņemam ļoti daudz sārņus, kas nosprosto ķermeni, kā rezultātā, tad arī rodas veselības traucējumi. Bieži vien tiek aizmirsts par vienu brīnišķīgu alternatīvu, ko mums dod pati daba – zāļu tējas. Tās lietojot ikdienā ir vienkāršs un pat patīkams veids kā attīrīt organismu. Kā arī tas ir lielisks vitamīnu avots un veicina imūnsistēmas stiprināšanu. Lietojot profilakses nolūkos tēju veidi ik pa laikam jāpamaina, jo tas nodrošina, ka netiks sasniegta terapeitiskā deva.

Pirms ķerties klāt viegli pieejamai tabletītei, kura varētu noņemt sāpes vai palīdzēt pret saslimšanu, sākumā izmēģiniet dabas dotās veltes, kuru dziedējošās īpašības ir pētītas gadsimtiem ilgi. Par iespēju iegādāties ārstniecības augu drogas (tējas) varat jautāt izmantojot formu  PASŪTĪT ĀRSTNIECĪBAS AUGUS UN ZĀĻU TĒJAS.

trešdiena, 2012. gada 9. maijs

Veselīga augsne - veselīgs uzturs

Augsne ir viens no vissvarīgākajiem, taču līdz šim novārtā atstātajiem dabas resursiem. Tā ir nepieciešama dzīvībai uz zemes, jo tā baro augus, kas savukārt nodrošina barību un skābekli cilvēkiem un dzīvniekiem.  Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. Tā būtiski ietekmē jebkuru ekosistēmu. Augsne satur barības vielas un ūdeni gan augiem, gan dzīvniekiem. 
Eiropas Vides aģentūra (European Environment Agency (EEA): "Kaut arī augsne ir tikpat būtiska cilvēku sabiedrībai kā gaiss un ūdens, augsnes degradācija nav saņēmusi ne tuvu tik daudz uzmanības kā draudi šiem diviem pārējiem elementiem. Augsne joprojām ir 90 % visas cilvēku pārtikas, lopbarības, šķiedru un degvielas pamats. Tā uztur cilvēku dzīves vietas un piegādā izejmateriālus un gruntsūdeni."
Augsne jeb pedosfēra aizņem lielāko daļu no mūsu planētas sauszemes virsmas. Šis plānais slānis ir ļoti vērtīgs dabas resurss. Augsne ir irdens zemes garozas virskārtas slānis, ko veido minerālvielu un organisko vielu daļiņas, starp kurām ir poras, kas pildītas ar gaisu, ūdeni un dažādiem mikroorganismiem. Augsnes veidošanās jeb pedoģenēze būtisku lomu ieņem dzīvie organismi - visi augi un dzīvnieki, kuri dzīvo augsnē vai uz tās. Arī augiem nepieciešamais ūdens un barības vielas ietekmē augsnes veidošanos. Tajā mītošie dzīvnieki ietekmē trūdēšanas procesus un vielu apriti augsnē. Mirušo organismu atliekas kļūst par trūdvielām, kuras bagātina augsni. Pilnībā satrūdējušas, sadalījušos augu un dzīvnieku organiku sauc par humusu.

Augsne atmosfēras un dažādu bioloģisko faktoru ietekmē pastāvīgi mainās. Augsnes pamatā ir vairākas sastāvdaļas: minerālvielas (SiO2, Ca, Al, Mg un citi metāli dažādu savienojumu formās), organiskās vielas (galvenokārt trūdvielas jeb humuss), ūdens (mitruma radītājs), un gaiss (augsnē tas sastāda apmēram 25% no kopējā tilpuma). Ūdens kopā ar citām augsnes īpašībām nosaka veģetāciju šajā vietā. Būtiska loma mitruma uzturēšanai augsnē ir humusam. Piektā, un ne mazāk svarīga, augsnes sastāvdaļa ir dažāda izmēra dzīvie organismi. Vieni no tiem ir mikroorganismi, kas savos vielmaiņas procesos apkārtējā vidē izdala oglekļa dioksīdu, organiskās un dažos gadījumos arī minerālās skābes, un šie metabolīti iedarbojas uz minerāliem, tos šķīdinot. 

Augsnei ir liela nozīme dažādu elementu riņķojumā dabā. No augsnes tipa un ķīmiskā sastāva ir atkarīgs augu un dzīvnieku audu ķīmiskais sastāvs. Ja kāda ķīmiskā elementa daudzums augsnē ir nepietiekams vai ari pārāk liels, tad arī ūdenī un pārtikas produktos tā daudzums neatbilst normai. Šo faktoru ietekmē izmainās arī pārtikā lietoto augu un dzīvnieku valsts produktu kvalitāte, tajā skaitā garša. Vē jo vairāk - tas var ietekmēt iedzīvotāju veselības stāvokli, piemēram, ar endēmisko kāksli cilvēki slimo apvidos, kur augsnē ir nepietiekams daudzums joda, nelabvēlīga ietekme uz cilvēka organismu ir arī nepietiekamam fluora un kobalta daudzumam augsnē. Augsne var nokļūt veselībai kaitīgi rūpniecības uzņēmumu atkritumi, uzkrāties lauksaimniecības ķimikālijas. Tas var ietekmēt produktu organoleptiskās un ķīmiskās īpašības un cilvēku veselību.
Eiropas Vides aģentūra: "Par nepietiekamu vērību augsnes degradācijai pievērstu uzmanību liecina ne vien ierobežotais Eiropas direktīvu vai augsnes aizsardzības plānu skaits, bet arī informācijas trūkums. Piemēram, kaut arī ES ir identificētas 300000 noteikti vai potenciāli piesārņotas vietas, labākajā gadījumā varētu spriest, ka ir 1,5 miljoni piesārņotu apgabalu."
Viena no vidi saudzējošas lauksaimniecības formām ir bioloģiskā lauksaimniecība. Daudzi no praktiskajiem pasākumiem, kas ir labvēlīgi augsnei, nav tikai bioloģisko lauksaimnieku atzītās labākās metodes, bet ir arī noteiktas bioloģiskās lauksaimniecības regulā. Piemēram, ES Regula bioloģiskajā lauksaimniecībā ietver šādus punktus:
  • bioloģiskajā augkopībā ir jālieto tādas aršanas un kultivēšanas metodes, kas saglabā vai palielina augsnē organiskās vielas, uzlabo augsnes stabilitāti un bioloģisko daudzveidību un novērš augsnes sablīvēšanos un eroziju;
  • augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte jāsaglabā un jāpalielina ar daudzgadīgu augseku, kas ietver tauriņziežus un citus zaļmēslojuma augus, un ar kūtsmēslu vai organisko vielu izmantošanu, dodot priekšroku bioloģiskajā ražošanā kompostētam materiālam.
Bioloģiskie lauksaimnieki novērtē augsnes vērtību, uzmanīgi sekojot līdzi, ko viņi iegulda un paņem no tās un kā viņu darbība ietekmē tās auglību un sastāvu. Bioloģiskie lauksaimnieki cenšas ne tikai saglabāt augsnes veselību, auglību un dabisko stāvokli, bet arī uzlabot tās sastāvu, izmantojot piemērotas barības vielas, augsnes struktūras uzlabošanas paņēmienus un efektīvas mitruma līdzsvara saglabāšanas metodes. Atsevišķos pētījumos atklāts, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā palielinās augsnē dzīvojošo vēlamo organismu skaits, kas palīdz nodrošināt veselīgus kultūraugus un mājlopus. 2002.gada pētījums Augsnes auglība un bioloģiskā daudzveidība bioloģiskajā lauksaimniecībā (en) liecina, ka bioloģiskā lauksaimniecība:
  • Dubulto mēslu vaboļu skaitu augsnē;
  • Sekmē slieku savairošanos par 50%;
  • Sekmē īsspārņu savairošanos par 60%;
  • Dubulto zirnekļu skaitu.
Kā par īpaši vērtīgu augsnes iemītnieku tiek atzītas sliekas. Ēģiptes valdniece Kleopatra jau pirms 2000 gadiem sliekas pasludināja par svētām un ar likumu aizliedza zemniekiem tās izņemt no augsnes. Angļu izcilais dabas pētnieks, biologs Čārlzs Roberts Darvins (Charles Robert Darwin, 1809. - 1882.) sliekas pētīja 39 gadus un nonāca pie secinājuma, ka "diezvai uz pasaules ir daudz tādu dzīvnieku, kuriem ir bijusi tik liela nozīme pasaules veidošanā".

Sliekas ir ļoti noderīgi augsnes bezmugurkaulnieki (posmtārpu dzīvnieku tips), kas irdina un veido augsni, nodrošina arī gaisa piekļuvi auga saknēm. Slieku zarnu traktā veidojas labi strukturēta augsnes un organisko atlieku masa - koprolīts, kuru mēs dēvējam par biohumusu jeb sliekkompostu/ vermikompostu. Salīdzinot ar apkārtējo augsni, tam ir mazāks skābums, palielināts mitruma saturs, un tie ir bagātāki ar augiem un mikroorganismiem pieejamām barības vielām, ievērojami uzlabojot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības. 

Augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāji ir: augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, nodrošinājums ar augu barības vielām un augsnes adsorbcijas spēja. Šo rādītāju būtiska pasliktināšanās notiek daudz lielākos apmēros nekā uzlabošanās. Augu barības vielas nosaka lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un ražību. Latvijas augsnes pēc savas izcelsmes ir nabadzīgas ar minerālajām augu barības vielām. Pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā ir vērojama negatīva augu barības vielu bilance, līdz ar to šāda saimniekošana veicina augsnes auglības samazināšanos. 

Iespējamās aktivitātes augsnes auglības uzlabošanai

  • Augšņu kaļķošana
Latvijā augsnes paskābināšanās ir nopietna problēma. Ja augsne ir skāba un tajā ir maz kalcija, tad augos pazeminās kālija un magnija saturs, turpretī alumīniju, dzelzi, mangānu, cinku, varu, svinu, niķeli un hromu augi skābās augsnēs var uzņemt pat toksiskā daudzumā. Smagie metāli, izņemot molibdēnu, kalcija un magnija deficīta gadījumā augos uzkrājas pārbagāti un var izraisīt mājlopu un cilvēku saindēšanos. Tādēļ augsnes kaļķošana ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa. Kaļķošanai var izmantot: neapdedzināto kaļķakmeni (tas satur CaCO3), dolomīta miltus, pusapdedzināto malto dolomītu, cementputekļus, cukurfabriku filtrkaļķi.
  • Augšņu ģipšošana
Ģipsis tiek lietots kā augu mēslošanas līdzeklis, un ģipšošanas rezultātā tiek veikta augsnes ķīmiskā meliorācija. Tā iestrādāšana uzlabo augsnes fizikāli ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās īpašības, piemēram, ūdens caurlaidību, aerāciju un augsnes struktūru. Ģipšošanai vislabākais ir maltais ģipsis, ko iegūst izžāvējot un samaļot dabiskās atradnēs iegūto ģipsi.
Biohumuss ir absolūti dabīgs un tajā pat laikā unikāls mikrobioloģisks mēslojums, kurā esošie augšņu mikroorganismi nodrošina zemes auglību. Lielā mērā tiek novērsta augsnes sablīvēšanās, uzturēts irdenums un gaisa caurlaidība. Tiek paaugstinātas augsnes ūdens saglabāšanas spējas, tajā pat laikā novērš pārlieku ūdens uzkrāšanos. Sliekas apēdot organisko supstrātu (kompostu, kūtsmēslus) ne tikai sasmalcina, sašķeļ augiem vieglāk uzņemamā formā, bet arī bagātina ar slieku zarnu traktā esošajiem fermentiem. Tādejādi, piemēram, slieku pārstrādātā komposta kaudze būs vērtīgāka salīdzinot ar dabīgā pūšanas, fermentēšanās procesā iegūto, kuru būs paveikušas dažādas baktērijas un mikroorganismi. 

Kā liecina laboratorijas pētījumi, koprolīti parasti ir stabilāki kā citi augsnes agregāti. To stabilitāte ir atkarīga no organiskajām vielām un mikrobiālās aktivitātes. Slieku dziedzeru izdalītais kalcijs savienojas ar organiskajām vielām, veidojot kalcija humātus, kas sacementē koprolītus. Slieku biohumuss samazina augsnes mitruma svārstības un šķīstošo organisko vielu iznesi. Pētījumi rāda, ka slieku pārstrādātie kūtsmēsli salīdzinot ar nepārstrādātiem, būtiski samazina patogēno  (slimību ierosinošo) baktēriju daudzumu, kas citādi būtu nonācis augsnē no nepārstrādātiem kūtsmēsliem.


Kā redzams, tieši biohumuss spēj uzlabot faktiski visus augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītājus. Biohumuss kā izcils bioloģisks mēslojums tika novērtēts jau 1980-tajos gados, palīdzot daudzām valstīm ne tikai samazināt lauksaimniecības produkcijas importu, bet pat uzsākt eksportēšanu. Sliekas ir piemērots augsnes kvalitātes izmaiņu bioindikators. Tās bieži tiek dēvētas par „ekosistēmu inženieriem”. Lai maksimāli efektīvi izmantotu sliekas - dabas radīto augsnes uzlabošanas mehānismu - , pasaulē un arī Latvijā tās tiek audzētas slēgtās, kontrolētās platībās gan piemājas, gan rūpnieciskos mērogos. Kā viena no iecienītākajām slieku audzētāju sugām ir Kalifornijas sarkanā hibrīdslieka jeb Eisenia fetida (Eisenia foetida).




Iezīmes

āboliņš (1) āda (1) aknu ciroze (1) alerģiska reakcija (1) apkārtējā vide (1) Ārstniecības augi (3) artrīts (2) Asinszāle (1) atklepošanās tējas (1) attīra asinis (1) augi (1) augkopība (1) augsne (1) augsnes auglība (1) augsnes erozija (1) augsts holesterīna līmenis (1) austrumu medicīna (1) biohumuss (1) bioloģiskā lauksaimniecība (1) briežu panti (1) cilvēks un daba (1) cukura daudzums asinīs (1) dabas stihijas (1) dabīgā kosmētika (1) Eisenia fetida (1) Eisenia Foetida (1) ēšanas ieradumi (1) farmācija (1) fermentācija (1) fermentēta tēja (1) fermentēta ugunspuķes tēja (1) fermentētas lapas (1) fito tēja (1) fitoterapija (1) flora un fauna (1) gaiļbiksīte (1) globālā sasilšana (1) holesterīns (1) humuss (1) ietekme uz veselību (1) imunitāte (2) imūnsistēmas stiprināšana (1) infekciju slimības (1) Ivan chaj (1) izgulējumi (1) Kalifornijas sarkanā slieka (1) kaļķošana (1) kancerogēns (1) kaulu slimības (1) klinģerīte (1) komposts (1) kosmētika (1) kumelīte (1) ķermeņa kopšanas līdzekļi (1) ķīmiskā kosmētika (1) ķīmiskie medikamenti (1) ķiploki (1) ķiploks (1) ķiploku īpašības (1) lavanda (1) lazdas miza (1) lina apģērbs (1) lina audums (1) lina drēbes (1) lina gultasveļa (1) lina īpašības (1) lina izstrādājumi (1) Lins (1) lins veselībai (1) locītavu iekaisums (1) locītavu sāpes (1) locītavu slimības (1) lūpu aizsarglīdzekļi (1) makroelementi (1) meža zemene (1) minerālvielas (2) nātre (1) nieru tējas (1) nomierinošās tējas (1) nostiprina imunitāti (1) organisma attīrīšana (1) ozola miza (1) ozona slānis (1) ozona slāņa noārdīšanās (1) panti (1) parabēni (1) pārtika (1) pelašķis (1) piesārņojums (1) priežu pumpuri (1) profilakse (1) propilēnglikols (1) rasaskrēsliņš (1) saaukstēšanās (1) saules radiācija (1) sieviešu tējas (1) sintētiskā kosmētika (1) sirds asinsvadi (1) sirds un asinsvadu slimības (1) skaistumkopšana (1) skaistums (1) slieka (1) sliekas (1) slimība (1) slimības (1) tautas medicīna (1) tēja (2) tējas (1) tējas asinsspiedienam (1) tēju fermentācija (1) tēju vēsture (1) terapija (1) toksisks (1) tradicionālā medicīna (1) trietanolamīns (1) ūdens mētra (1) ugunspuķe (1) UV saules starojums (1) uzturs (1) veselība (4) veselībai (1) veselības stiprināšana (1) veselīgs uzturs (1) vēzis (1) vielmaiņa (1) vīgrieze (1) vīriešu tējas (1) vitamīni (3) vitamīnu avots (1) vitamīnu tējas (1) vitamīnu trūkums (1) zāļu tējas (3) zāļu tējas pagatavošana (1) zāļu tēju vēsture (1) Иван чай (1) Копорский чай (1)

Kopējais lapas skatījumu skaits