svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Cilvēces attiecības ar dabu - 21.gadsimta sākumā

Vēl ne tik nesen valdīja uzskats, ka daba valda pār cilvēku, bet pēdējo aptuveni 100 gadu laikā šie svaru kausi sāk jūtami svērties par labu cilvēkam. Protams, vēl nevar apgalvot, ka cilvēkam jau ir izdevies pakļaut un iegrožot dabu, bet tendence ir vērojama un mijiedarbība ir būtiska (šeit neiet runa par absolūtu pakļaušanu vai kontroli). To pastiprina aizvien pieaugošā cilvēku populācija un līdz ar to aizvien augošais pieprasījums pēc dažāda veida un rakstura resursiem.

Lai kaut daļēji kompensētu aizvien augošo pieprasījumu, būtiski līdzekļi tiek ieguldīti zinātnēs un tehnoloģiju attīstībai, tādejādi palīdzot būtiski kāpināt ražošanas efektivitāti un paplašinot iespējas (piemēram, apgūt grūti pieejamus reģionus). Tādejādi aizvien vairāk apgūstot Zemi un ietekmējot tās dabisko vidi. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība, lai arī daļēji spēj kompensēt aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc dažādiem resursiem (precēm), rada arī zināmas bažas par to ietekmi uz apkārtējo vidi. Šeit neiet runa tikai par cilvēka darbības ietekmi uz apkārtējo ainavu, kuru viņš veido sev vēlamajā veidā, bet gan uz makro ekoloģiskiem un dažādu katastrofu, kataklizmu izraisošiem procesiem. Līdz ar to nākas izdalīt divu veidu cilvēku darbības ietekmes – viena ir saistīta ar vēlamo, bet otra ar nevēlamo.

Vienā gadījumā cilvēks apzināti un mērķtiecīgi maina un uzlabo sev tīkamā veidā apkārtējo vidi un ainavu, bet otrā gadījumā tiek radīti blakus procesi, blakus parādības, respektīvi, tādas lietas, kuras ir nevēlamas un kurām ir negatīvas sekas – globālā sasilšana, ozona slāņa noārdīšanās, augsnes erozija un tml. Par piemēru paņemsim piesārņojumu. Jo lielāks kaitējums (piesārņojums) tiek radīts apkārtējai videi, jo lielāka iespēja, ka šīs darbības sekas cilvēks izjutīs pats uz sevis tiešā veidā – dažādu infekciju, iedzimtu slimību, kroplību un tamlīdzīgos veidos. Līdz ar to pats cilvēks ir ieinteresēts iegrožot un samazināt piesārņojumu, tādejādi palīdzot arī dabai.

Faktiski var uzskatīt, ka pastāv divi regulatori. Dabiskais, kuras funkcijas pilda pati daba, un mākslīgais, kuru īsteno cilvēks ar savu darbību. Ja cilvēks pats nespēj noregulēt kaut kādu procesu (piemēram, kāda reģiona pārapdzīvotību), to izdara daba. Un otrādi – ja daba nespēj, piemēram, apmežot kādu teritoriju, lai pasargātu no augsnes erozijas un radītu dzīvesvietu florai un faunai, to izdara cilvēks. Nonākot pie šāda skatupunkta, ir pārliecinoši saskatāma šo divu aktieru ne tikai mijiedarbība, bet arī iespējamā sadarbība.

Kaut kādā mērā gribas piekrist Tomasam Robertam Maltusam un viņa domas sekotājiem, ka daba pati veic regulējošās funkcijas. Labi zināms, ka cilvēku skaita pieaugums uz šīs planētas aug straujāk kā iegūstamo resursu daudzums un saražoto preču skaits. Tieši tāpēc iedzīvotāju skaita pieaugums tiek salīdzināts ar ģeometrisko progresiju, bet saražoto preču – ar aritmētisko progresiju. Līdz ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību tiek palielināta dabas vai tās konkrētās teritorijas kapacitāti (cik lielu populāciju tā spēj uzturēt). Pārsniedzot šo kapacitātes slieksni (kādas sugas pārapdzīvotība – šajā gadījumā akcents uz cilvēkiem) vienā vai citādā veidā izpaužas iznīcināšana – atbrīvošanās no sloga. Tas notiek ar dažādu infekciju slimību (kā zināms – jo blīvāk apdzīvots, jo ātrāk un straujāk izplatās), dabas stihiju un tamlīdzīgu apstākļu palīdzību. Līdz ar to daba ir jāuztver kā dzīvs organisms (vai varbūt ekumene ir jāuztver kā mājas?). Cilvēks ar savu darbību tai var palīdzēt vai arī vēl vairāk to noslogot.

Lai uzskatamāk atspoguļotu, varētu salīdzināt divus dažādus reģionus. Piemēram, Eiropā iedzīvotāju skaits ir nostabilizējies un tā pieauguma izmaiņas ir relatīvi nebūtiskas. Līdz ar to cilvēks, izmantojot zinātniskos atklājumus un tehnoloģiju sniegtos risinājumus, šajā reģionā pats sevi spēj nodrošināt ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm. Vēl jo vairāk, spēj radīt pārprodukciju, līdz ar to dodot iespēju daļai sabiedrības pārorientēties no ražošanas uz pakalpojumu sniegšanu (piemēram, medicīnas) un zinātnes attīstību.

Turpretim Indijā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Reģions tik strauji nespēj pielāgoties aizvien straujāk augošajam pieprasījumam pēc dažādām precēm, piemēram, pārtikas. Līdz ar to šajā reģionā ir izplatīta pārtikas trūkuma problēma (bads), kas, savukārt, jau pats par sevi liecina par sliktiem dzīves apstākļiem, augstu mirstību utt. Tātad nedz pats cilvēks spēj pielāgoties, attīstot uz augstām tehnoloģijām balstītu tautsaimniecību, nedz daba. Tieši tas, iespējams, ir arī par iemeslu dažādu dabas regulējošu apstākļu izplatītai iedarbībai uz Indiju – dažādas infekciju slimības, kuru rezultātā nereti iet bojā plašas cilvēku masas, dabas stihijas utt.

Ir jāsaprot, ka katra darbība, katrs process aiz sevis rada virkni jaunu darbību, procesu. Līdz ar to tā ir kā ķēdes reakcija, jo viss savā starpā tiešā vai netiešā veidā ir saistīts. Ļoti labs uzskates materiāls ir barības ķēde, uz kuru faktiski dabā viss tiek balstīts. Tikko pazūd kāds no tās posmiem, izjūk visa ķēde. Piemēram, izzūdot planktona aļģēm, izzustu no tām pārtiekošie bezmugurkaulnieki, no kuriem, savukārt pārtiek zivis, bet dēļ zivīm izzustu ūdensputni, plēsēji un, galu galā cilvēks. Daļa, protams, spētu pielāgoties apstākļiem, bet liela daļa izmirtu vai pārvietotos uz labvēlīgāku reģionu.

Protams, var uzskatīt, ka izdzīvo stiprākais un tie, kas izmira un izmirs ir dabīgas evolūcijas process. Nekas nestāv uz vietas. Viss ir pakļauts plūsmai. Bet vai tad cilvēks būs tas, kurš teiks, kas ir stiprā un dzīvotspējīgā suga un kura nē? Drīzāk jau nē... Bet no otras puses raugoties – cilvēks ir dabas sastāvdaļa, un viņš, tāpat kā plēsoņas apēd zālēdājus neskaitot cik eksemplāru no tās sugas ir palicis, arī ir tiesīgs nerēķināties ar citiem un domāt par sevi, savu ģimeni.

Pagriežot jautājumu šādā gaisotnē ir viegli nonākt dilemmas priekšā un pakļauties bezgalīgām filozofiskām debatēm. Tomēr, visdrīzāk, pieņemot, ka cilvēks ir visaugstāk attīstītā būtne uz Zemes un tam ir raksturīga spēja saprast savu rīcību un iespējamās alternatīvas, atgriežamies pie sākotnējās pozīcijas. Darot pāri dabai (apdraudot floru un faunu), viņš dara pāri sev, jo ir atkarīgs no tās. Līdz ar to nerēķināšanās ir salīdzināma ar tā paša zara zāģēšanu uz kura sēž.

Varbūt tieši pamatojoties uz daudzajām pārestībām, kuras cilvēks veicis, daļa sabiedrība ir kļuvusi par zaļajiem, tādejādi cenšoties labot iepriekš pieļautās kļūdas? Iespējams, ka šeit ir saskatāma līdzība ar labdarību. Cilvēks ziedo, lai pats labāk justos, cenšoties kaut kādā veidā kompensēt pašu radīto pārestību pret citiem un uzlabot savu pašsajūtu. Tātad zaļo aktivitāšu pamatā ir vainas atzīšana, ka tieši viņi ir radījuši problēmas un negūstot mierinājumu sēžot malā nolēmuši aktīvi iesaistīties.




Ķīmiskās vielas ķermeņa kopšanas produktos


Kosmētika, ķermeņa kopšanas līdzekļi spēj ietekmēt ne tikai skaistumu, vizuālo izskatu, bet arī veselību. Diemžēl, nospiedošā vairumā šo līdzekļu tiek plaši pielietotas dažādas ķīmiskas, sintētiskas vielas, kas pārsvarā dod vien īslaicīgu un virspusēju rezultātu. Savā dziļākajā būtībā tie bojā mūsu skaistumu un veselību. Kosmētikā un ķermeņa kopšanas līdzekļos izmantotās ķīmiskās vielas aizvien vairāk tiek pētītas un šo pētījumu rezultāti nav iepriecinoši. Aplūkosim dažas bieži sastopamās vielas un to ietekmi uz cilvēka organismu.

Parabēni, Paraben (Metyl-, Butyl-, Propyl-, Isobutylparaben)

Naftas produkti. Tā ir konservantu grupa, kas pagarina krēmu derīguma termiņu. Iekļauta gandrīz visā sintētiskajā kosmētikā un dažreiz arī tādā, kas dēvējama par dabisko. Nevēlamā iedarbība: alerģiski, mutagēni, imitē sieviešu dzimumhormonu darbību, bojā endokrīno sistēmu, toksiski. Pēc jaunākajiem britu zinātnieku pētījumiem, kosmētikā lietoto parabēnu atlikumi tika atklāti krūts vēža audos, kas parāda, ka parabēni spēj nokļūt visdziļākajos šūnu slāņos, tikt absorbētiem asinsrites sistēmā un uzkrāties organisma audos. Šādā veidā vielas var sasniegt paaugstinātu koncentrāciju un ievērojami bojāt imūnsistēmu, sekmējot dažādu slimību un anomāliju veidošanos. Parabēni imitējot sieviešu hormonus var tikt nodoti  jaundzimušajiem ar mātes pienu, kā rezultātā var traumēt to imunitāti. Vīriešiem parabēni var samazināt spermatozoīdu skaitu un to aktivitāti (samazina auglību). (Fairley, Josephine, (2001). Organic Beauty, DK Publishing, London.) Metilparabēns apvieno benzoskābi ar metilgrupas ķimikālijas, ļoti toksisks.

Propilēnglikols (propylene glycol)

Naftas produkts. Ādas mīkstinātājs, kas tiek izmantots ne tikai tonikos un sejas, ķermeņa un acu zonas krēmos, bet arī bremžu šķidrumā, antifrīzā un lakās. Ilgstoši un/ vai lielā daudzumā lietojot izraisa nieru bojājumus, aknu anomālijas, aizkavē šūnu augšanu, bojā šūnu membrānu, rada izsitumus, nātreni, ekzēmas, ādas sausumu un bojājumus. Uzsūcas asinīs un nokļūst iekšējos visos orgānos. Palielina skābes daudzumu organismā, kā rezultātā rada problēmas vielmaiņā. Daudzi glikoli izraisa smagu acidozi, centrālās nervu sistēmas bojājumus un asins sarecējumus. Var radīt konvulsijas, mutācijas un izmaiņas smadzenēs. (Agency for Toxic Substances and Disease Registry (ATSDR)). Propilēna glikola vietā kosmētikā ieteicams lietot augu glicerīnu.

Trietanolamīns, Dietanolamīns (Diethanolamine (DEA), Triethanolamine (TEA))

Bieži tiek izmantotas kosmētikā, lai izmainītu pH līmeni un lietotas kopā ar dažādām taukskābēm, lai pārvērstu skābi sālī (stearīnskābes sāļi), ko pēc tam izmanto kā sejas tīrāmo līdzekļu bāzi. Tāpat tiek izmantoti kā šķīdinātāji. Sastopams dažāda veida ādas krēmos, dezodorantos, šampūnos, vannas putās, skūšanās želejās, matu balzāmos, losjonos. Izraisa alerģiskas reakcijas, kairina acis, rada matu un ādas sausumu. Ilgstoši lietojot toksisks. Kancerogēnā efekta dēļ šo ķimikāliju lietošana Eiropā ir ierobežota (to joprojām lieto ASV). (Fairley, Josephine, (2001). Organic Beauty, DK Publishing, London.). Īpaši bīstams ir Dietanolamīns (DEA), jo šī viela tiek uzskatīta par kancerogēnu, rada paaugstinātu saslimšanas risku ar aknu un nieru vēzi.

Minerāleļļa (mineral oil jeb paraffinum liquidum)

Naftas produkts. Sastopama visdažādākajos krēmos, vaigu sārtumos, masāžas eļļās, bieži vien ir galvenā bērnu eļļu sastāvdaļa. Šis lētais naftas pārstrādes blakusprodukts pārklāj ādu ar neelpojošu plēvi, aizsprosto poras, izraisa iekaisumus un pūtītes. Caur ādu nokļūstot ķermenī var uzkrāties limfmezglos un traucēt zarnām uzsūkt A vitamīnu. Kosmētikā tiek izmantots galvenokārt tādēļ, ka tā ir lēta izejviela, salīdzinot ar vērtīgajām augu eļļām. Var saturēt policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, kas ir kancerogēni un mutagēni.

Nātrija laurila sulfāts (sodium lauryl sulfate SLS)

Šo sintētisko vielu parasti izmanto dēļ tā mazgāšanas un putu veidošanas īpašībām. Izraisa acu kairinājumu, ādas izsitumus, alerģiskas reakcijas. Bojā matu folikulas un var izraisīt matu izkrišanu. Bojā imūnsistēmu. Saskarē ar ādu uzkrājas sirdī, plaušās, smadzenēs un aknās, iespējami bojājot minētos orgānus. Satur endokrīnajai sistēmai kaitīgas vielas un estrogēniem līdzīgus elementus. Var saturēt kancerogēnos nitrozamīnus. Atrodams zobu pastās, ziepēs, šampūnos, ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, vannas putās, sejas tīrīšanas līdzekļos. Sasaistē ar dažām vielām veido kancerogēnus slāpekļa savienojumus. (Antczak, Dr. Stephen and Gina, (2001). Cosmetics Unmasked, Harper Collins, London.)


Augstāk minētie piemēri uzskatāmi parāda sintētisko produktu kaitīgo ietekmi uz veselību. Vēl jo vairāk – diezgan bieži šķietami ātrais un efektīvais produkts nevis atrisina, bet gan saasina problēmas. Piemēram, lūpu aizsarglīdzekļi, kas satur vazelīnu, tiek lietoti, lai aizsargātu lūpas no saules apdegumiem, plaisāšana utt. Lai arī ir dabīgais, parasti tiek izmantots no minerāleļļām (naftas produkta) iegūtais vazelīns. Tam ir tendence izjaukt organisma paša dabīgo mitrināšanas mehānismu, kas noved pie ādas izžūšanas un plaisāšanas. Jums tiek pārdots produkts, kas rada tos pašus nosacījumus, ko tas pretendē novērst. Pakāpeniski jūs kļūstat atkarīgs no šī produkta – lai atrisinātu radušās problēmas, tas tiek aizvien vairāk lietots, kas, savukārt, situāciju tikai pasliktina. Kas ir ieguvējs? Protams, ka ražotājs, jo šādā veidā tiek stimulēts pieprasījums.

Lai arī kosmētikā un ķermeņa kopšanas līdzekļos izmantotās ķīmiskās vielas būtiskas negatīvas sekas parasti rada lietojot ilgstoši, nevajadzētu sev apzināti kaitēt. Izvēlaties dabīgus produktus, kas ne tikai uzlabos Jūsu skaistumu, bet arī pozitīvi (ārstnieciski) ietekmēs visu organismu.

svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs

Dabīgā kosmētika veselībai


Vairāk kā trešdaļa personīgās higiēnas produktu satur vismaz vienu vielu, kas saistīta ar vēzi. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka vismaz 80% no šodien pazīstamajiem 200 vēža paveidiem ir saistīti ar toksīniem un kancerogēniem no sintētiskām un toksiskām ķīmiskajām vielām. Arī vēža un citu slimību izplatība tiek saistīta ar sadzīves ķīmijas un sintētiskās kosmētikas pastiprinātu izmantošanu.

Kā tas ir iespējams?

Āda ir lielākais orgāns ķermenī, kas izvada kaitīgās vielas. Tā ir membrāna, ar kuras palīdzību dažādas vielas tiek gan uzņemtas, gan izvadītas. Toksīni tiek izvadīti no ķermeņa ar sviedriem, un uzņemti organismā caur matu folikulām un tauku dziedzeriem. Tas nozīmē, ka, ja uz ādas nokļūst ķīmiskas vielas, tās līdz 60% var uzsūkties ķermenī. Piemēram, nikotīna plāksteri darbojas tādējādi, ka ķermenis caur ādu uzsūc tajos esošās vielas. Tieši absorbcijas ceļā Jūs uzņemat nevēlamas ķimikālijas un toksīnus, kas atrodamas kosmētikas līdzekļos.

Nonākot asinsrites sistēmā šīs vielas pakāpeniski saindē mūsu organismu. Ilgstoša lietošana nozīmē, ka cilvēki, kas pienācīgi neatbrīvojas no kaitīgajām vielām, akumulē ķimikālijas, kas savukārt var novest pie nopietnām veselības problēmām. Kosmētikā un ķermeņa kopšanas līdzekļos tiek radīts "ķīmisku vielu kokteiļa efekts" – vieni sintētiski radīti savienojumi reaģē vai stimulē citu sintētisko elementu darbību, kā rezultātā pastiprina negatīvo ietekmi.

Kāpēc dabīgā kosmētika?

Dabīgie kosmētikas un ķermeņa kopšanas produkti ir izgatavoti no augiem, minerāliem, un / vai no dzīvnieku valsts iegūtām sastāvdaļām, nevis no sintētiskajiem savienojumiem vai naftas blakusproduktiem. Preparātiem, kuri pagatavoti no dabīgajiem, pārsvarā augu valsts komponentiem, piemīt unikālas īpašības. Tie nav toksiski un to antioksidantu īpašības aizsargā ķermeņa šūnas no brīvo radikāļu ietekmes un kaitīgām vielām. Šūnu līmenī auga un cilvēka vielmaiņa ir līdzīga. Abos gadījumos dzīvības procesi norisinās, pateicoties bioķīmiskām reakcijām, kurās piedalās enzīmi, vitamīni, minerālvielas.

Dabiskās aktīvās vielas organisms uztver kā radniecīgas, nevis kā svešķermeņus. Tāpēc tās spēj maksimāli uzlabot gan ādas stāvokli, gan arī veselību kopumā. Tie kalpo kā nervu sistēmas kamertonis – harmonizē nervu sistēmu ar apkārtējo vidi un iekšējiem orgāniem, normalizē organisma enerģētisko līdzsvaru, imūnsistēmu. Dabīgie kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi piešķir ādai veselīgu izskatu un mirdzumu, kas tālākā iedarbībā ietekmē visu organismu.

Dabīgā kosmētika ir iedarbīgāka, noturīgāka, parasti neizraisa alerģijas, nesatur sintētiskās vielas, pasargā mūs no kaitīgās ietekmes un ir videi draudzīga. Caur ādas šūnām, porām saglabā cilvēkam jaunību un mundrumu, palīdz smadzeņu darbam, nervu sistēmai, iekšējiem orgāniem. Turpretim sintētiskā kosmētika - jo vairāk izmantojam, jo vairāk ķīmijas uzņem mūsu āda. Tie nodara būtisku kaitējumu veselībai, kas pirmajā brīdī var radīt ilūziju par uzlabošanos.

Sintētiskie komponenti var izrādīties toksiski, kancerogēni, veidot dažādas mutācijas. Pēc kāda pētījuma datiem 57% produktu satur uzsūkšanu paātrinošās ķimikālijas, kas spēj pārējās sastāvdaļas ātrāk un dziļāk ievadīt ādā un asinīs. Tas rada ilūziju, ka sintētiskā kosmētika un ķermeņu kopšanas līdzekļi ir efektīvāki, jo dabīgie produkti nespēj radīt uzreiz redzamu uzlabojumu. Piemēram, krēmos plaši izplatītās silikona eļļa mākslīgi aizpilda krunciņas un piešķir ādai samtainumu, kas pazūd uzreiz pēc nomazgāšanās. Tajā pašā laikā augu eļļas, kas satur vērtīgas taukskābes, antioksidantus un vitamīnus, uzlabo ādas stāvokli, nevis tikai cīnās ar sekām.

Kā rīkoties?

Mēs zinām, kādi ir ieguvumi uzturā lietojot bioloģisko pārtiku, bet, diemžēl, izvēloties un lietojot kosmētiku, ķermeņa kopšanas līdzekļus reti aizdomājamies par to ietekmi uz veselību. Izvēloties šos produktus ir jāizvirza līdzīgi kritēriji un jāpievērš ne mazāka vērība kā iegādājoties un lietojot pārtiku. Veselība un skaistums ne vienmēr iet roku rokā, tāpēc nepieciešams meklēt kosmētiku un ķermeņa kopšanas produktus, kas nesatur ķimikālijas un toksīnus.

Diemžēl lielākā daļa veikalu klāsta ir ķīmiskā kosmētika. Statistika liecina, ka pasaulē tikai 3 – 6% no visa milzīgā kosmētikas tirgus ir dabīga kosmētika, kuru sastāvā ir augu eļļas, vasks, ekstrakti, ēteriskajās eļļas u.c. dabiskas vielas. Daudzus cilvēkus neapmierina fakts, ka īstā dabiskā kosmētika ir dārga, bet tā ir cena, ko cilvēks varētu ieguldīt savā veselībā, nevis slimībā, kā tas ir ķīmiskas kosmētikas lietošanas gadījumā.

Cilvēki pasaulē pamazām atgriežas pie mūsu senču novērtētajām metodēm – izmantot visu, ko pati daba ir dāvājusi. Katram no augiem piemīt savas īpašības un iedarbība - ārstējoša, mitrinoša, barojoša, nomierinoša, tonizējoša, atslābinoša, savelkoša, simulējoša, savelkoša un daudzas citas iedarbības. Augi gadsimtiem ilgi tikuši izmantoti veselības nolūkos, un ir uzkrāta arī ievērojam pieredze par to pielietojumu skaistumkopšanā. Dabīgā kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi pasaulē kļūst arvien populārāki. Aizvien vairāk cilvēku atgriežas pie patiesām un dabiskām vērtībām gan dzīves stilā, gan pārtikā, gan kosmētikā.

Iezīmes

āboliņš (1) āda (1) aknu ciroze (1) alerģiska reakcija (1) apkārtējā vide (1) Ārstniecības augi (3) artrīts (2) Asinszāle (1) atklepošanās tējas (1) attīra asinis (1) augi (1) augkopība (1) augsne (1) augsnes auglība (1) augsnes erozija (1) augsts holesterīna līmenis (1) austrumu medicīna (1) biohumuss (1) bioloģiskā lauksaimniecība (1) briežu panti (1) cilvēks un daba (1) cukura daudzums asinīs (1) dabas stihijas (1) dabīgā kosmētika (1) Eisenia fetida (1) Eisenia Foetida (1) ēšanas ieradumi (1) farmācija (1) fermentācija (1) fermentēta tēja (1) fermentēta ugunspuķes tēja (1) fermentētas lapas (1) fito tēja (1) fitoterapija (1) flora un fauna (1) gaiļbiksīte (1) globālā sasilšana (1) holesterīns (1) humuss (1) ietekme uz veselību (1) imunitāte (2) imūnsistēmas stiprināšana (1) infekciju slimības (1) Ivan chaj (1) izgulējumi (1) Kalifornijas sarkanā slieka (1) kaļķošana (1) kancerogēns (1) kaulu slimības (1) klinģerīte (1) komposts (1) kosmētika (1) kumelīte (1) ķermeņa kopšanas līdzekļi (1) ķīmiskā kosmētika (1) ķīmiskie medikamenti (1) ķiploki (1) ķiploks (1) ķiploku īpašības (1) lavanda (1) lazdas miza (1) lina apģērbs (1) lina audums (1) lina drēbes (1) lina gultasveļa (1) lina īpašības (1) lina izstrādājumi (1) Lins (1) lins veselībai (1) locītavu iekaisums (1) locītavu sāpes (1) locītavu slimības (1) lūpu aizsarglīdzekļi (1) makroelementi (1) meža zemene (1) minerālvielas (2) nātre (1) nieru tējas (1) nomierinošās tējas (1) nostiprina imunitāti (1) organisma attīrīšana (1) ozola miza (1) ozona slānis (1) ozona slāņa noārdīšanās (1) panti (1) parabēni (1) pārtika (1) pelašķis (1) piesārņojums (1) priežu pumpuri (1) profilakse (1) propilēnglikols (1) rasaskrēsliņš (1) saaukstēšanās (1) saules radiācija (1) sieviešu tējas (1) sintētiskā kosmētika (1) sirds asinsvadi (1) sirds un asinsvadu slimības (1) skaistumkopšana (1) skaistums (1) slieka (1) sliekas (1) slimība (1) slimības (1) tautas medicīna (1) tēja (2) tējas (1) tējas asinsspiedienam (1) tēju fermentācija (1) tēju vēsture (1) terapija (1) toksisks (1) tradicionālā medicīna (1) trietanolamīns (1) ūdens mētra (1) ugunspuķe (1) UV saules starojums (1) uzturs (1) veselība (4) veselībai (1) veselības stiprināšana (1) veselīgs uzturs (1) vēzis (1) vielmaiņa (1) vīgrieze (1) vīriešu tējas (1) vitamīni (3) vitamīnu avots (1) vitamīnu tējas (1) vitamīnu trūkums (1) zāļu tējas (3) zāļu tējas pagatavošana (1) zāļu tēju vēsture (1) Иван чай (1) Копорский чай (1)

Kopējais lapas skatījumu skaits