otrdiena, 2012. gada 22. maijs

Ārstniecības augi un zāļu tējas veselībai


Mūsdienu tradicionālās medicīnas spēcīgie ķīmiskie medikamenti daudziem pacientiem atstāj ļoti nelabvēlīgu ietekmi uz aknām, nierēm, zarnu traktu, kuņģa gļotādu, tāpēc nereti veidojas situācija, kad ir grūti pateikt, vai pacientam bīstamāka ir pati slimības norise vai terapija. Viena no labākajām alternatīvām parasti ir fitoterapija, kā pamatā ir ārstniecības augi un zāles no ārstniecības augiem. Ikdienā visizplatītākais veids ir ārstniecības augu, zāļu tējas. Tējas satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, dažādu vitamīnu un mikroelementu kopumu, kas kalpo par lielisku līdzekli veselības stiprināšanai.

Ārstniecības augi

Ārstniecības augi ir plaša augu grupa, kurus izmanto cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē. Visas pasaules tautas lietojušas ārstniecības augus kopš senseniem laikiem. Attīstoties ķīmijai ārstniecības augus sāka aizstāt sintētiski ārstniecības līdzekļi, kuru iedarbība bija efektīvāka. Tomēr arī mūsdienu medicīnā cīņai ar ļoti daudzām slimībām tiek lietoti augi un no tiem iegūtie preparāti.

Ārstniecības augu lietošana balstās uz to aktīvo vielu sastāvu. Šīs vielas fizioloģiski iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku organismu vai uz slimības ierosinātāju. Ārstniecisko augu ārstnieciskās spējas nosaka dažādas vielas un to savienojumi. Svarīgākās fizioloģiski aktīvo vielu grupas augos ir alkaloīdi, glikozīdi, flavonoīdi, ogļhidrāti, miecvielas, saponīni, eļļas un ēteriskās eļļas, vitamīni, olbaltumvielas, fermenti, minerālvielas u.c. Visas šīs aktīvās vielas attiecīgos daudzumos un kombinācijās piešķir augiem ārstniecisku vērtību, tāpēc, lietojot augu tējas, uzlējumus vai kādā citā veidā, varam teikt, ka vieni labāk palīdz un ietekmē elpošanas ceļus, citi nervu sistēmu, daži sviedrē vai izraisa caureju, tonizē vai stimulē organismu, vielmaiņu utt.

Augu veidotās un uzkrātās vielas noder gan cilvēka organisma enerģētisko vajadzību nodrošināšanai, gan organisma dzīvības norišu uzturēšanai, gan veselības atjaunošanai un stiprināšanai. Augu sintezētie ogļhidrāti jeb cukuri, olbaltumvielas, tauki (eļļas) veido cilvēka uztura pamatu. Augu vitamīni, enzīmi, minerālvielas piedalās cilvēka organisma šūnu bioķīmiskajās norisēs, nodrošina pareizu vielmaiņu, bet augu aizsargvielas - ēteriskās eļļas, flavonoīdi, miecvielas un citas - iznīcina dažādus slimību ierosinātājus un brīvos radikāļus cilvēka organismā, tā palīdzot cilvēkam būt veselam. Vesela cilvēka organismā visas norises un procesi atrodas ciešā saistībā, savstarpējā atkarībā un līdzsvarā. Zūdot šim līdzsvaram, rodas slimība. Lai to ārstētu un atjaunotu organisma norišu pareizību, priekšroka jādod ārstniecības augiem, no tiem pagatavotiem uzlējumiem, novārījumiem, tinktūrām, ekstraktiem, kā arī atsevišķām augu sastāvvielām.

Fitoterapija

Fitoterapija ir lieliska alternatīva sintētiskajiem medikamentiem. Fitoterapiju var definēt kā zinātniski pamatotu terapiju ar svaigiem vai kaltētiem ārstnieciskiem augiem vai to daļām. Iegūstot no tiem sulas, sīrupus vai ūdens, spirta, ūdens spirta, spirta ētera u.c. izvilkumus pēc tehnoloģijām, kas nodrošina lielāko daļu bioloģiski aktīvo un citu vielu saglabāšanos augos. Turklāt, ir pierādīts, ka ārstniecības augu ekstrakti efektivitātes ziņā nereti neatpaliek no ķīmiskajām vielām, dažkārt pat pārspēj.

Salīdzinot fitofarmācijas produktus ar ķīmiskiem – sintētiskiem produktiem, ir jāmin vairākas būtiskas atšķirības. Ārstējot pacientu ar ķīmiskajiem medikamentiem, slimība tiek vienkāršota līdz vienam pamatcēlonim un izmantots viens ārstēšanas kurss, taču slimības pēc to būtības sastāv no daudziem faktoriem. Izmantojot fitofarmācijas produktus, pacienta ārstēšanā tiek ņemti vērā vairāki slimības faktori un tie vienlaikus ārstēti, ļaujot izvairīties no organisma nevajadzīgas novājināšanas un imūnsistēmas graušanas.

Papildus dziednieciskajam efektam zāļu tējas tiek lietotas relaksējošai un nomierinošai noskaņai. Zāļu tēju variantiem aizvien vairāk pieaug nozīme uztura jomā. Daudzos gadījumos šos augus lietojam kā garšvielu, uzturlīdzekli, uztura bagātinātāju vai aromātterapijas līdzekli, kuri tāpat, tikai citā līmenī, iespaido organisma funkcijas vai arī darbojas kā labsajūtu un dzīves komfortu uzlabojošs līdzeklis. Augi var palīdzēt sakārtot norises organismā, pie kam darīt to saudzīgi, nebojājot jau tā jutīgās organisma sistēmas. Protams, šis process norit lēni, bet ar laiku un pacietību ir panākams labs rezultāts. Izmantojot augus, var veikt gan fitoterapiju – ārstēt saslimšanas, gan fitoprofilaksi – pasargāt organismu no saslimšanas.


Mēs lietojam dažādus dzērienus, bet ne viss nāk par labu mūsu veselībai – organismam, izskatam, pašsajūtai. Nevienam nav noslēpums, ka ikdienā uzņemam ļoti daudz sārņus, kas nosprosto ķermeni, kā rezultātā, tad arī rodas veselības traucējumi. Bieži vien tiek aizmirsts par vienu brīnišķīgu alternatīvu, ko mums dod pati daba – zāļu tējas. Tās lietojot ikdienā ir vienkāršs un pat patīkams veids kā attīrīt organismu. Kā arī tas ir lielisks vitamīnu avots un veicina imūnsistēmas stiprināšanu. Lietojot profilakses nolūkos tēju veidi ik pa laikam jāpamaina, jo tas nodrošina, ka netiks sasniegta terapeitiskā deva.

Pirms ķerties klāt viegli pieejamai tabletītei, kura varētu noņemt sāpes vai palīdzēt pret saslimšanu, sākumā izmēģiniet dabas dotās veltes, kuru dziedējošās īpašības ir pētītas gadsimtiem ilgi. Par iespēju iegādāties ārstniecības augu drogas (tējas) varat jautāt izmantojot formu  PASŪTĪT ĀRSTNIECĪBAS AUGUS UN ZĀĻU TĒJAS.

trešdiena, 2012. gada 9. maijs

Veselīga augsne - veselīgs uzturs

Augsne ir viens no vissvarīgākajiem, taču līdz šim novārtā atstātajiem dabas resursiem. Tā ir nepieciešama dzīvībai uz zemes, jo tā baro augus, kas savukārt nodrošina barību un skābekli cilvēkiem un dzīvniekiem.  Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. Tā būtiski ietekmē jebkuru ekosistēmu. Augsne satur barības vielas un ūdeni gan augiem, gan dzīvniekiem. 
Eiropas Vides aģentūra (European Environment Agency (EEA): "Kaut arī augsne ir tikpat būtiska cilvēku sabiedrībai kā gaiss un ūdens, augsnes degradācija nav saņēmusi ne tuvu tik daudz uzmanības kā draudi šiem diviem pārējiem elementiem. Augsne joprojām ir 90 % visas cilvēku pārtikas, lopbarības, šķiedru un degvielas pamats. Tā uztur cilvēku dzīves vietas un piegādā izejmateriālus un gruntsūdeni."
Augsne jeb pedosfēra aizņem lielāko daļu no mūsu planētas sauszemes virsmas. Šis plānais slānis ir ļoti vērtīgs dabas resurss. Augsne ir irdens zemes garozas virskārtas slānis, ko veido minerālvielu un organisko vielu daļiņas, starp kurām ir poras, kas pildītas ar gaisu, ūdeni un dažādiem mikroorganismiem. Augsnes veidošanās jeb pedoģenēze būtisku lomu ieņem dzīvie organismi - visi augi un dzīvnieki, kuri dzīvo augsnē vai uz tās. Arī augiem nepieciešamais ūdens un barības vielas ietekmē augsnes veidošanos. Tajā mītošie dzīvnieki ietekmē trūdēšanas procesus un vielu apriti augsnē. Mirušo organismu atliekas kļūst par trūdvielām, kuras bagātina augsni. Pilnībā satrūdējušas, sadalījušos augu un dzīvnieku organiku sauc par humusu.

Augsne atmosfēras un dažādu bioloģisko faktoru ietekmē pastāvīgi mainās. Augsnes pamatā ir vairākas sastāvdaļas: minerālvielas (SiO2, Ca, Al, Mg un citi metāli dažādu savienojumu formās), organiskās vielas (galvenokārt trūdvielas jeb humuss), ūdens (mitruma radītājs), un gaiss (augsnē tas sastāda apmēram 25% no kopējā tilpuma). Ūdens kopā ar citām augsnes īpašībām nosaka veģetāciju šajā vietā. Būtiska loma mitruma uzturēšanai augsnē ir humusam. Piektā, un ne mazāk svarīga, augsnes sastāvdaļa ir dažāda izmēra dzīvie organismi. Vieni no tiem ir mikroorganismi, kas savos vielmaiņas procesos apkārtējā vidē izdala oglekļa dioksīdu, organiskās un dažos gadījumos arī minerālās skābes, un šie metabolīti iedarbojas uz minerāliem, tos šķīdinot. 

Augsnei ir liela nozīme dažādu elementu riņķojumā dabā. No augsnes tipa un ķīmiskā sastāva ir atkarīgs augu un dzīvnieku audu ķīmiskais sastāvs. Ja kāda ķīmiskā elementa daudzums augsnē ir nepietiekams vai ari pārāk liels, tad arī ūdenī un pārtikas produktos tā daudzums neatbilst normai. Šo faktoru ietekmē izmainās arī pārtikā lietoto augu un dzīvnieku valsts produktu kvalitāte, tajā skaitā garša. Vē jo vairāk - tas var ietekmēt iedzīvotāju veselības stāvokli, piemēram, ar endēmisko kāksli cilvēki slimo apvidos, kur augsnē ir nepietiekams daudzums joda, nelabvēlīga ietekme uz cilvēka organismu ir arī nepietiekamam fluora un kobalta daudzumam augsnē. Augsne var nokļūt veselībai kaitīgi rūpniecības uzņēmumu atkritumi, uzkrāties lauksaimniecības ķimikālijas. Tas var ietekmēt produktu organoleptiskās un ķīmiskās īpašības un cilvēku veselību.
Eiropas Vides aģentūra: "Par nepietiekamu vērību augsnes degradācijai pievērstu uzmanību liecina ne vien ierobežotais Eiropas direktīvu vai augsnes aizsardzības plānu skaits, bet arī informācijas trūkums. Piemēram, kaut arī ES ir identificētas 300000 noteikti vai potenciāli piesārņotas vietas, labākajā gadījumā varētu spriest, ka ir 1,5 miljoni piesārņotu apgabalu."
Viena no vidi saudzējošas lauksaimniecības formām ir bioloģiskā lauksaimniecība. Daudzi no praktiskajiem pasākumiem, kas ir labvēlīgi augsnei, nav tikai bioloģisko lauksaimnieku atzītās labākās metodes, bet ir arī noteiktas bioloģiskās lauksaimniecības regulā. Piemēram, ES Regula bioloģiskajā lauksaimniecībā ietver šādus punktus:
  • bioloģiskajā augkopībā ir jālieto tādas aršanas un kultivēšanas metodes, kas saglabā vai palielina augsnē organiskās vielas, uzlabo augsnes stabilitāti un bioloģisko daudzveidību un novērš augsnes sablīvēšanos un eroziju;
  • augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte jāsaglabā un jāpalielina ar daudzgadīgu augseku, kas ietver tauriņziežus un citus zaļmēslojuma augus, un ar kūtsmēslu vai organisko vielu izmantošanu, dodot priekšroku bioloģiskajā ražošanā kompostētam materiālam.
Bioloģiskie lauksaimnieki novērtē augsnes vērtību, uzmanīgi sekojot līdzi, ko viņi iegulda un paņem no tās un kā viņu darbība ietekmē tās auglību un sastāvu. Bioloģiskie lauksaimnieki cenšas ne tikai saglabāt augsnes veselību, auglību un dabisko stāvokli, bet arī uzlabot tās sastāvu, izmantojot piemērotas barības vielas, augsnes struktūras uzlabošanas paņēmienus un efektīvas mitruma līdzsvara saglabāšanas metodes. Atsevišķos pētījumos atklāts, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā palielinās augsnē dzīvojošo vēlamo organismu skaits, kas palīdz nodrošināt veselīgus kultūraugus un mājlopus. 2002.gada pētījums Augsnes auglība un bioloģiskā daudzveidība bioloģiskajā lauksaimniecībā (en) liecina, ka bioloģiskā lauksaimniecība:
  • Dubulto mēslu vaboļu skaitu augsnē;
  • Sekmē slieku savairošanos par 50%;
  • Sekmē īsspārņu savairošanos par 60%;
  • Dubulto zirnekļu skaitu.
Kā par īpaši vērtīgu augsnes iemītnieku tiek atzītas sliekas. Ēģiptes valdniece Kleopatra jau pirms 2000 gadiem sliekas pasludināja par svētām un ar likumu aizliedza zemniekiem tās izņemt no augsnes. Angļu izcilais dabas pētnieks, biologs Čārlzs Roberts Darvins (Charles Robert Darwin, 1809. - 1882.) sliekas pētīja 39 gadus un nonāca pie secinājuma, ka "diezvai uz pasaules ir daudz tādu dzīvnieku, kuriem ir bijusi tik liela nozīme pasaules veidošanā".

Sliekas ir ļoti noderīgi augsnes bezmugurkaulnieki (posmtārpu dzīvnieku tips), kas irdina un veido augsni, nodrošina arī gaisa piekļuvi auga saknēm. Slieku zarnu traktā veidojas labi strukturēta augsnes un organisko atlieku masa - koprolīts, kuru mēs dēvējam par biohumusu jeb sliekkompostu/ vermikompostu. Salīdzinot ar apkārtējo augsni, tam ir mazāks skābums, palielināts mitruma saturs, un tie ir bagātāki ar augiem un mikroorganismiem pieejamām barības vielām, ievērojami uzlabojot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības. 

Augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāji ir: augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, nodrošinājums ar augu barības vielām un augsnes adsorbcijas spēja. Šo rādītāju būtiska pasliktināšanās notiek daudz lielākos apmēros nekā uzlabošanās. Augu barības vielas nosaka lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un ražību. Latvijas augsnes pēc savas izcelsmes ir nabadzīgas ar minerālajām augu barības vielām. Pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā ir vērojama negatīva augu barības vielu bilance, līdz ar to šāda saimniekošana veicina augsnes auglības samazināšanos. 

Iespējamās aktivitātes augsnes auglības uzlabošanai

  • Augšņu kaļķošana
Latvijā augsnes paskābināšanās ir nopietna problēma. Ja augsne ir skāba un tajā ir maz kalcija, tad augos pazeminās kālija un magnija saturs, turpretī alumīniju, dzelzi, mangānu, cinku, varu, svinu, niķeli un hromu augi skābās augsnēs var uzņemt pat toksiskā daudzumā. Smagie metāli, izņemot molibdēnu, kalcija un magnija deficīta gadījumā augos uzkrājas pārbagāti un var izraisīt mājlopu un cilvēku saindēšanos. Tādēļ augsnes kaļķošana ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa. Kaļķošanai var izmantot: neapdedzināto kaļķakmeni (tas satur CaCO3), dolomīta miltus, pusapdedzināto malto dolomītu, cementputekļus, cukurfabriku filtrkaļķi.
  • Augšņu ģipšošana
Ģipsis tiek lietots kā augu mēslošanas līdzeklis, un ģipšošanas rezultātā tiek veikta augsnes ķīmiskā meliorācija. Tā iestrādāšana uzlabo augsnes fizikāli ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās īpašības, piemēram, ūdens caurlaidību, aerāciju un augsnes struktūru. Ģipšošanai vislabākais ir maltais ģipsis, ko iegūst izžāvējot un samaļot dabiskās atradnēs iegūto ģipsi.
Biohumuss ir absolūti dabīgs un tajā pat laikā unikāls mikrobioloģisks mēslojums, kurā esošie augšņu mikroorganismi nodrošina zemes auglību. Lielā mērā tiek novērsta augsnes sablīvēšanās, uzturēts irdenums un gaisa caurlaidība. Tiek paaugstinātas augsnes ūdens saglabāšanas spējas, tajā pat laikā novērš pārlieku ūdens uzkrāšanos. Sliekas apēdot organisko supstrātu (kompostu, kūtsmēslus) ne tikai sasmalcina, sašķeļ augiem vieglāk uzņemamā formā, bet arī bagātina ar slieku zarnu traktā esošajiem fermentiem. Tādejādi, piemēram, slieku pārstrādātā komposta kaudze būs vērtīgāka salīdzinot ar dabīgā pūšanas, fermentēšanās procesā iegūto, kuru būs paveikušas dažādas baktērijas un mikroorganismi. 

Kā liecina laboratorijas pētījumi, koprolīti parasti ir stabilāki kā citi augsnes agregāti. To stabilitāte ir atkarīga no organiskajām vielām un mikrobiālās aktivitātes. Slieku dziedzeru izdalītais kalcijs savienojas ar organiskajām vielām, veidojot kalcija humātus, kas sacementē koprolītus. Slieku biohumuss samazina augsnes mitruma svārstības un šķīstošo organisko vielu iznesi. Pētījumi rāda, ka slieku pārstrādātie kūtsmēsli salīdzinot ar nepārstrādātiem, būtiski samazina patogēno  (slimību ierosinošo) baktēriju daudzumu, kas citādi būtu nonācis augsnē no nepārstrādātiem kūtsmēsliem.


Kā redzams, tieši biohumuss spēj uzlabot faktiski visus augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītājus. Biohumuss kā izcils bioloģisks mēslojums tika novērtēts jau 1980-tajos gados, palīdzot daudzām valstīm ne tikai samazināt lauksaimniecības produkcijas importu, bet pat uzsākt eksportēšanu. Sliekas ir piemērots augsnes kvalitātes izmaiņu bioindikators. Tās bieži tiek dēvētas par „ekosistēmu inženieriem”. Lai maksimāli efektīvi izmantotu sliekas - dabas radīto augsnes uzlabošanas mehānismu - , pasaulē un arī Latvijā tās tiek audzētas slēgtās, kontrolētās platībās gan piemājas, gan rūpnieciskos mērogos. Kā viena no iecienītākajām slieku audzētāju sugām ir Kalifornijas sarkanā hibrīdslieka jeb Eisenia fetida (Eisenia foetida).




Iezīmes

āboliņš (1) āda (1) aknu ciroze (1) alerģiska reakcija (1) apkārtējā vide (1) Ārstniecības augi (3) artrīts (2) Asinszāle (1) atklepošanās tējas (1) attīra asinis (1) augi (1) augkopība (1) augsne (1) augsnes auglība (1) augsnes erozija (1) augsts holesterīna līmenis (1) austrumu medicīna (1) biohumuss (1) bioloģiskā lauksaimniecība (1) briežu panti (1) cilvēks un daba (1) cukura daudzums asinīs (1) dabas stihijas (1) dabīgā kosmētika (1) Eisenia fetida (1) Eisenia Foetida (1) ēšanas ieradumi (1) farmācija (1) fermentācija (1) fermentēta tēja (1) fermentēta ugunspuķes tēja (1) fermentētas lapas (1) fito tēja (1) fitoterapija (1) flora un fauna (1) gaiļbiksīte (1) globālā sasilšana (1) holesterīns (1) humuss (1) ietekme uz veselību (1) imunitāte (2) imūnsistēmas stiprināšana (1) infekciju slimības (1) Ivan chaj (1) izgulējumi (1) Kalifornijas sarkanā slieka (1) kaļķošana (1) kancerogēns (1) kaulu slimības (1) klinģerīte (1) komposts (1) kosmētika (1) kumelīte (1) ķermeņa kopšanas līdzekļi (1) ķīmiskā kosmētika (1) ķīmiskie medikamenti (1) ķiploki (1) ķiploks (1) ķiploku īpašības (1) lavanda (1) lazdas miza (1) lina apģērbs (1) lina audums (1) lina drēbes (1) lina gultasveļa (1) lina īpašības (1) lina izstrādājumi (1) Lins (1) lins veselībai (1) locītavu iekaisums (1) locītavu sāpes (1) locītavu slimības (1) lūpu aizsarglīdzekļi (1) makroelementi (1) meža zemene (1) minerālvielas (2) nātre (1) nieru tējas (1) nomierinošās tējas (1) nostiprina imunitāti (1) organisma attīrīšana (1) ozola miza (1) ozona slānis (1) ozona slāņa noārdīšanās (1) panti (1) parabēni (1) pārtika (1) pelašķis (1) piesārņojums (1) priežu pumpuri (1) profilakse (1) propilēnglikols (1) rasaskrēsliņš (1) saaukstēšanās (1) saules radiācija (1) sieviešu tējas (1) sintētiskā kosmētika (1) sirds asinsvadi (1) sirds un asinsvadu slimības (1) skaistumkopšana (1) skaistums (1) slieka (1) sliekas (1) slimība (1) slimības (1) tautas medicīna (1) tēja (2) tējas (1) tējas asinsspiedienam (1) tēju fermentācija (1) tēju vēsture (1) terapija (1) toksisks (1) tradicionālā medicīna (1) trietanolamīns (1) ūdens mētra (1) ugunspuķe (1) UV saules starojums (1) uzturs (1) veselība (4) veselībai (1) veselības stiprināšana (1) veselīgs uzturs (1) vēzis (1) vielmaiņa (1) vīgrieze (1) vīriešu tējas (1) vitamīni (3) vitamīnu avots (1) vitamīnu tējas (1) vitamīnu trūkums (1) zāļu tējas (3) zāļu tējas pagatavošana (1) zāļu tēju vēsture (1) Иван чай (1) Копорский чай (1)

Kopējais lapas skatījumu skaits