Cilvēkiem bieži ir neskaidrības par pareizu zāļu tēju & ārstniecības augu ūdens izvilkuma pagatavošanu. Jāvāra vai pietiek ar apliešanu? Cik ilgi ļaut ievilkties? Cik karstam ir jābūt ūdenim? Pareizā atbilde atšķirsies ne tikai katram konkrētajam augam, bet arī no konkrētā auga izmantotās daļas (lapas, miza, augļi, sēklas, saknes) un frakcijas (vesels, rupji sasmalcināts vai samalts pulverī). Atšķirsies arī no katra individuāli izvirzītā sasniedzamā mērķa, vēlamā efekta, jo viena un tā paša auga daļa dažādi pagatavojot var sniegt citādāku iedarbību uz jūsu organismu. Izklausās sarežģīti? Jā, ja vēlaties iet niansēs par katru augu. Taču šādas zināšanas diezvai ir nepieciešamas vidusmēra zāļu tēju & ārstniecības augu lietotājam. Protams, variet katru reizi pirms zāļu tējas pagatavošanas palasīt specializēto literatūru. Iesākumā, kamēr neesat pārliecināti par saviem intuitīvajiem spriedumiem, secinājumiem, tas būtu pat ideāli. Tomēr pamazām katram vajadzētu attīstīt intuitīvu pieeju zāļu tēju pagatavošanai, īpaši, ja mērķis ir profilaktisks. Nav noslēpums, ka zāļu tēju iedarbība individuāli var atšķirties. Piemēram, iedzerot glāzi piparmētras tējas, daļa cilvēku nejutīs nekādas izmaiņas, daži sajutīs atslābumu, miegainumu, bet citi pretēji - tonizējošu efektu. Ja zāļu tējas & ārstniecības augus izmantosiet ārstnieciskos nolūkos, nopietnu slimību ārstēšanai, noteikti būtu nepieciešams padziļināti pastudēt jūsu konkrēto gadījumu un pakonsultēties ar speciālistu. Šajā rakstā centīsimies izklāstīt pamatus, principus pēc kuriem vadīties, kā arī atklāt dažus mītus, nepatiesības. Diemžēl, internetā ir ļoti daudz virspusēju un neprecīzu rakstu. Žurnālistiem, influenceriem reti kad ir padziļināta izpratne par aprakstīto tēmu. Un, ja grib kaut ko nopelnīt, visiem uz papēžiem min jau nākamie raksti. Līdz ar to, vispareizāk būtu meklēt specializēto nozares literatūru un konsultēties ar nozares speciālistiem. Tas nebūt nenozīmē tikai ārstus. Jāatzīst, ka retais ārsts ir speciālists fitoterapijā, fitopreparātos. Ikvienam ir jāattīsta kritiskā domāšana, lai spētu atsijāt patiesību no puspatiesības. Mēs katrs esam unikāls. Mums katram pašam jāiepazīst savs organisms.
Ar ko sākt? Zāļu tēja ir augu izvilkums ūdenī. Ūdens ir labs šķīdinātājs daudzām augos esošām vielām. Neatkarīgi no tā, kādu metodi (to apskatīsim zemāk) pielietosiet auga ūdens izvilkuma pagatavošanai, pirmais ir ūdens. Ja tiek izmantots ļoti ciets ūdens, tējā var just pat metālisku piegaršu. No pilsētas ūdensvada ūdens bieži ir ciets. Vislabāk ir izmantot tīru ūdeni, kura pH =7 (neitrāls skābums un sārmainums). Lai uzlabotu ūdensvada ūdeni, to var vismaz diennakti nostādināt, lai nogulsnētos tajā esošās minerālvielas, bet praksē parasti ūdeni uzvāra. Šādi rīkojoties magnija un kalcija sāļi nogulsnējas un, līdz ar to, ūdens kļūst mīkstāks. Variants ir arī lietot kvalitatīvus ūdens filtrus. Ļoti labs risinājums varētu būt zināma avota ūdens lietošana. Šeit pastāv bioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma risks. Ja tas ir jūsu avota ūdens, savas un ģimenes drošībai šad tad būtu ieteicams uztaisīt ūdens analīzes. Ļoti labs variants ir sniegs un lietus ūdens. Pēc savas būtības šis ūdens ir dabīgi destilējies un ir mīksts. Taču, ņemot vērā mūsdienu piesārņojumu, ar sniegu un lietu uz zemes nonāk arī dažādas kaitīgas vielas. Drošībai, arī šādu ūdeni prasās nostādināt un novārīt. Ieteicams, lai ūdens sevī saturētu daudz skābekli (atkārtoti vai ilgstoši vārot skābekļa daudzums samazinās). Skābeklis ļoti niecīgi, bet var ietekmēt drogu izšķīšanu ūdenī, ietekmēt zāļu tējas garšu (neizteiksmīgāka, pliekanāka). Šie uzskaitītie piemēri uzskatāmi parāda, ka praksē nav vienīgā pareizā risinājuma, jāvadās pēc situācijas. Katram pašam jāizvērtē savas iespējas un jāizdara izvēle. Uztveriet šo ūdens piemēru daudz plašāk, abstraktāk, tas skar praktiski visas dzīves jomas.
Augi satur ļoti daudz un dažādu vielu. Fitoķīmisko (augu izcelsmes ķīmiskas vielas) vielu vien ir atklāti vairāk nekā 25.000 veidu. Vielas varam iedalīt 3 nosacītās grupās - ūdenī labi šķīstošas, maz šķīstošas (nepieciešams piepalīdzēt) vai nešķīstošas (tas tiek risināts izvelkot eļļās, spirtā un citādi, bet to šeit neapskatīsim). Lielais vairums no augos esošajām vielām ir ūdenī šķīstošas. Tomēr būtiska problēma ir tā, ka daudzas no ūdenī šķīstošajām vielām ļoti lēni izvelkas vēsā vai siltā ūdenī. Tāpat šāds ūdens ir nepietiekami agresīvs, lai spētu efektīvi pārraut šūnapvalku un izvilktu (izšķīdinātu) tajā esošās vielas. Izvilkums ir nebūtisks, tikai daļējs. Ilgi noturēt augu drogas siltā ūdenī nav iespējams. Tā kā vide nav sterila un pašas auga šūnas satur fermentus, enzīmus un citas vielas, savairosies dažādas baktērijas, sēnītes un citādi mikroorganismi, sāks attīstīties nevēlami rūgšanas, pūšanas procesi. Tas veicinās augu ekstrakciju ūdenī, bet tas nebūs lietojams uzturā. (Iztēlojieties nātru vai nezāļu vircu!)
Tāpat augos ir pietiekami daudz maz šķīstošu vielu. Šajā gadījumā ūdens ekstrakciju uzlabo karsts vai pat vārošs ūdens. Karsts ūdens ir agresīvāks, spēj iekļūt dziļāk augā, saplēšs auga šūnas, starpšūnas. Ilgstošāk iedarbojoties karstam vai vārošam ūdenim, tiek izvilktas papildus maz šķīstošās vielas. Vārot auga drogas panākam, ka tās maz šķīstošās vielas (tajā skaitā fitoķīmiskās), kuras līdz šim nepadevās, sašķeļas citādākos (vienkāršākos) savienojumos. Pielietojot vārīšanu iegūstam vairāk ūdenī izšķīdušu vielu, no auga esam ieguvuši gandrīz visu iespējamo. Daļa no vielām termiskās iedarbības rezultātā ir sašķēlušās, noārdījušās, pārvērtušās citādos savienojamos. Vielu masas nezūdamības likums pasaka, ka mēs neko neesam zaudējuši. Ļoti iespējams, ka jaunie vielu savienojumi būs vienkāršāki savā uzbūvē, līdz ar to, cilvēka organisms spēs vienkāršāk un pilnvērtīgāk uzņemt. Cits jautājums, cik ļoti to vai citu vielu mums konkrētajā situācijā vajag. Protams, šeit var uzsākt arī diskusiju par to, ka, ļoti iespējams, tieši vārot mēs esam zaudējuši kaut ko no tām ūdenī viegli šķīstošajām vielām, kuras mūsu organismam bija vairāk vajadzīgas, kā tās, kuras ieguvām vielas sašķeļot. Šajā gadījumā varētu piedāvāt risinājumu, bet vai patērētais laiks, enerģija atsvērs ieguvumu? Turpinājumā izklāstīsim 3 soļu darbību augos esošo vielu glābšanai un maksimālā izvilkuma iegūšanai.
Vispirms aplejam zāļu tēju (augu drogas) ar istabas temperatūras vai siltu ūdeni. Noturam dažas stundas (atkarībā no ūdens temperatūras, konkrētā auga, drogas veida, smalkuma pakāpes), nolejam iegūto šķidrumu. Būsim ieguvuši ļoti vāju izvilkumu ar ūdenī viegli šķīstošām vielām to sākotnējā formā. (Paturam prātā, ka šādi dzerot mēs varam norīt dzīvas parazītu oliņas!) Pēc tam aplejam ar karstu ūdeni. (Aplejot ar karstu ūdeni vai vārot vienmēr(!!) izmantojam vāku (trauku nosedzam), lai ar tvaikiem nezaudētu viegli gaistošās, ēteriskās vielas.) Noturam 5-20 minūtes (atkarībā no ūdens temperatūras, konkrētā auga, drogas veida, smalkuma pakāpes), nolejam iegūto šķidrumu. Pēdējā piegājienā aplejam ar vārdošu ūdeni un vāram 5-20 minūtes, atstājam brīdi ievilkties un pēc tam nolejam iegūto šķidrumu. Pielejam klāt 2.porciju. 1.porciju, kuru mēs aplējām ar istabas temperatūras vai siltu ūdeni, lejam klāt tad, kad 2.un 3. porcijas maisījuma temperatūra ir nokritusies līdz tādai temperatūrai, ar kādu aplējām 1.porciju. Ja liesim klāt ātrāk, tad diezvai bija jēga veikt 1.apliešanu. Ja uzskatiet, ka no 1. apliešanas nav jēga (vairumā gadījumu tā tas arī ir), variet izlaist 1. soli, veikt tikai 2. un 3. Šie soļi ir praktiski. Noteikti jāizvērtē katra situācija individuāli, katram pašam jāatrod atbilde, ko un kāpēc mēs vēlamies panākt (mērķis), un vai patērētais laiks, enerģija atsver ieguvumu.
No iepriekš apskatītā redzams, ka zāļu tēju & ārstniecības augu ūdens izvilkuma pagatavošanā jāvadās atbilstoši mūsu izvirzītajam mērķim, augu drogas struktūrai un pēc tajā esošajām vielām. Jau apskatījām, ka vielas pēc to šķīšanas ūdenī varam iedalīt 3 nosacītās grupās. Šajā gadījumā mūs interesē ūdenī labi šķīstošo un maz šķīstošo vielu iegūšana. Paņēmieni jeb metodes ūdens izvilkumu iegūšanai iepriekš jau aprakstīti 3 soļu piemērā, atliek tos noformulēt un izklāstīt pamatprincipus pēc kuriem vadīties.
Zāļu tējas aukstais uzlējums vai macerāts
Aukstais uzlējums vai macerāts ir zāļu tējas & ārstniecības augu drogu ūdens izvilkuma pagatavošana izmantojot aukstu, istabas temperatūras vai viegli siltu ūdeni. Vienmēr paturam prātā - jo vēsāks ūdens, jo ilgāk ievilksies. Aukstā uzlējuma paņēmienu piemēro 3 gadījumos. Parasti izmanto kā viegla vasaras dzēriena pagatavošanai, bieži izmanto svaigus, nupat noplūktus augus vai to daļas. Piemērotas ir dažādu augu lapas un ziedi, ogas un augļi (piparmētra, asinszāle, lavanda, rožu ziedi, citrusaugļi, dārzā atrodamie sezonas augļi un ogas), kurus pirms apliešanas ar ūdeni ieteicams saspaidīt vai kā citādi satraumēt, lai labāk izdotu sulu un ūdenim būtu vieglāk iekļūt augā.
Otrkārt, aukstā uzlējuma paņēmienu var izmantot dažiem svaigiem augiem, lai izvilktu auga sulu (strutenei, pieneņu lapām). Drogu aplej ar istabas temperatūras ūdeni (18-25°C) un notur 6-8 stundas. Pirms apliešanas ar ūdeni ieteicams saspaidīt vai kā citādi satraumēt. Treškārt, aplejot ar remdenu vai siltu ūdeni (30-60°C). Parasti pielieto gļotvielas saturošu drogu (piemēram, Islandes ķērpja, linsēklu, ārstniecības altejas) pagatavošanai. Drogu aplej ar ūdeni un atstāj ievilkties 4 līdz 8 stundas istabas temperatūrā, pēc tam nokāšs. Dažkārt izmanto arī rūgtām drogām, ar ēteriskām eļļām bagātiem augiem. Tāpat var pielietot augiem, kuru mums nepieciešamās aktīvās vielas paaugstinātā temperatūrā citādi sadalītos. 2. un 3. aukstā uzlējuma pagatavošanas paņēmienu pielieto ļoti reti. Ja izvēlamies pielietot aukstā uzlējuma paņēmienu, paturam prātā raksta sākumā izklāstīto - mēs zaudējam, neiegūstam daudzas vielas. Šeit ir jautājums par mērķi. Tikai saprotot, ko tieši mēs vēlamies panākt, iespējams gūt atbildi par pareizāko rīcību.
Zāļu tējas uzlējums
Uzlējums ir visplašāk pielietotais paņēmiens zāļu tēju & ārstniecības augu drogu ūdens izvilkuma pagatavošanai. Varētu teikt, ka šis ir zelta vidusceļš. Vienkārši aplejam augu drogas ar karstu (vārdošu) ūdeni un ļaujam ievilkties. Uzlējumu paņēmienu pārsvarā pielieto lapām un ziediem (lakstiem) - auga plānākajai, maigākajai, smalkākajai daļai. To varētu uzskatīt kā pamatprincipu. Drogu šūnu sieniņas ir trauslākas, vājākas un tāpēc salīdzinoši viegli plīst. Drogu aplej ar verdošu ūdeni, trauku nosedz (lai nezaudētu viegli izgaistošās vielas) un 5 līdz 15 (20) minūtes nostādina, pēc tam nokāšs. Uzlējumu jāizlieto drīz vien pēc pagatavošanas, bet ne vēlāk kā tekošās dienas laikā.
Praksē būtiski ir arī vizuāli novērtēt drogu. Ja auga droga ir rupja, bieza, tas nozīmē, ka būs jāļauj ilgāk ievilkties. Ja ir iespēja, varbūt lietderīgi ir konkrētajā brīdī vajadzīgo drogas daudzumu papildus sasmalcināt. Ja drogas sastāvā ir daudz rupju daļu (kāti), auga lapas ir biezas (brūkleņu lapas, miltenāju lapas), jāapsver iespēja uz lēnas uguns dažas minūtes pavārīt. Pretējā gadījumā daudzas augā esošās vielas mēs tā arī neiegūsim, tās paliks ieslēgtas drogā. Attiecīgi, ja droga ir ļoti smalka, vai pat samalta pulverī, drogas ūdens izvilkumam vajadzēs mazāk laika. Jāpatur arī prātā, jo smalkāka drogas frakcija, jo vairāk ir bojātas (pārplēstas) auga šūnas, jo vairāk ir atbrīvotas viegli gaistošās (ēteriskās, aromātiskās) vielas, kuras varam ātri zaudēt. Tamdēļ ideālā gadījumā drogas ļoti smalkā frakcijā izlietojam uzreiz. Ja tas nav iespējams, uzglabājam hermētiskos (slēgtos traukos). Kā redzams, drogas būtiski ir novērtēt vizuāli un rīkoties intuitīvi. Katrai augu drogai nepieciešams savs individuāls laiks, kurā tas paspēj atdot ūdenim savu labumu. Ja rodas aizdomas, ka konkrētās drogas konsistence ir tāda, ka vienkārši aplejot ar vārdošu ūdeni neiegūsim vēlamo efektu (blīva, bieza), vai arī no drogas nepieciešams iegūt ūdenī maz (slikti) šķīstošas vielas, atliek apsvērt pagatavot novārījumu.
Zāļu tējas novārījums
Zāļu tēju & ārstniecības augu drogu ūdens izvilkuma pagatavošanu pielietojot vārīšanu sauc par novārījumu. Novārījumu parasti gatavo no mizām, saknēm, sēklām, koksnainiem kātiem, veselām ogām, dažām sēnēm. Šādām izejvielām šūnas ir daudz stingrākas, tamdēļ nepieciešama ilgāka termiskā apstrāde. Parasti drogu aplej ar aukstu ūdeni, uz lēnas uguns silda līdz uzvārās. Lai nezaudētu viegli gaistošās vielas, trauku nosedzam ar vāku. Tad uz mazas uguns turpina vārīt 5-10 minūtes, nostādina 5 līdz 15 (20) minūtes, pēc tam nokāšs. Lai ietaupītu enerģiju un labāk izvilktos, pēc apliešanas ar aukstu ūdeni var nedaudz uzbriedināt un pēc tam vārīt. Ja auga droga ir bieza, rupja, var apsvērt iespēju pirms tam sasmalcināt. Ja ir iespējams būtiski sasmalcināt, iespējams, zudīs vajadzībā pagatavot novārījumu, bet varētu iztikt ar uzlējumu. Būtiski tas būtu augu drogām, kuras satur daudz aktīvās vielas, kas ir gaistošas (ēteriskās eļļas) vai karsējot sadalās, piemēram, balderiāna saknes. Šajā gadījumā saknes vārīšana var izraisīt ēterisko eļļu zudumu, kas daļēji ir atbildīgas par tās nomierinošajām īpašībām, bet kompensācijā iegūsim citas vielas, kuras citādi būtu zaudējuši. Kā redzams, nekas nav viennozīmīgs. Vienmēr kaut ko iegūstot jābūt gataviem kaut ko arī zaudēt.
Novārījumi parasti ir stiprāki, koncentrētāki dzērieni. Novārījumu var lietot gan kā tēju, gan arī kompresēm un peldēm. To var uzglabāt ledusskapī noslēgtā traukā vismaz 48 stundas. Ja novārījumu plānots lietot kā zāļu tēju, katru porciju pašķaidam vismaz proporcionāli novārītajam ūdens daudzumam.
Cik karstam ir jābūt ūdenim?
Atbilde uz šo jautājumu jau ir sniegta iepriekšējā izklāstā. Jāvadās atbilstoši konkrētajai situācijai. Diemžēl, Latvijas sabiedrībā ir ļoti plaši izplatījusies un iesakņojusies nepatiesa informācija. Visticamāk, cēlonis ir daudzu gadu garumā nepareizi no svešvalodām tulkota un interpretēta informācija. Internetā meklējot informāciju par "zāļu tējām" bieži meklētājprogrammas piedāvāta informāciju par "zaļo tēju", kurai ideālā temperatūra ir aptuveni 80°C, vai vispārīgi par tēju. "Tēja" tiek iegūta tikai un vienīgi no tējas koka (Latīniski: Camellia sinensis) lapām. Atšķirībā no tējas koka lapu ievākšanas laika un apstrādes procesa, tiek pagatavota gan baltā (aptuveni 80°C), zaļā (80°C Ķīnas un 60–70°C Japānas tējām) , ūlonga (aptuveni 90°C), gan melnā (100°C), Puer (90–100°C) un citi tējas paveidi (katram tējas veidam ideālā temperatūra atbilstoši ražošanas procesam un receptūrai nedaudz svārstās). Savukārt visi citi pasaules augi un to daļas, kuri tiek izmantoti ekstrakcijai ūdenī, ir zāļu tējas. "Zāļu tējām" nav nekāda sakara ar "zaļo tēju" un 80°C! Kā jau iepriekš noskaidrojām, atbilstoši konkrētās situācijas specifikai zāļu tējas var būt pagatavotas izmantojot gan aukstu, siltu, gan karstu, vārdošu ūdeni un pat vārīšanu.
Cik daudz drogas pievienot zāļu tējai?
Arī šeit nebūs konkrētas atbildes. Uz zāļu tējas iepakojuma vai grāmatās atrodamās devas ir orientieris, zelta vidusceļš. Parasti kaltētu drogu deva vienai 200ml krūzei svārstās 2-5 gramu robežās. To nevajadzēti uztvert kā absolūto patiesību. Jāņem vērā katra cilvēka individuālā situācija. Atrodiet savu devu, izmantojiet veselo saprātu, izpēti, savas sajūtas un intuīciju. Ja konkrēto augu lietojiet pirmo reizi, vienmēr sāciet ar mazāku devu un tad pavērojiet sava organisma reakciju. Augi var izraisīt arī nevēlamas reakcijas. Ja tādus novērojiet, samaziniet devu, apsveriet iespēju veikt korekciju pagatavošanas metodē vai meklējiet kādu citu augu, kas varētu būt kā aizstājējs, alternatīva esošajam. Ideālā gadījumā katrai konkrētajai vajadzībai vajadzētu atlasīt vismaz 3 zāļu tējās & ārstniecības augu drogas un ik pa laikam pamainīt. Uzmanību vērts pievērst arī tam, ka Rietumu pasaulē drogu devas bieži ir mazākas par ājurvēda, vai Austrumos kopumā. Īpaši akūtās situācijās vajadzētu apsvērt lietot lielākas devas kā iesaka Rietumu ārstniecības augu speciālisti. Ikdienas jeb profilaktiskai zāļu tējai pietiek ar nelielu daudzumu drogu.
Augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos reģistrēta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajā dienestā.
