Zāļu tējas & ārstniecības augi: Parastais pelašķis

Parastais pelašķis (Lat. Achillea millefolium) ir ārstniecības augs. Pieder pelašķu ģints augu sugai, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Ļoti plaši sastopams Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā. Aug pļavās, tīrumos, ceļmalās, karjeros un dažādās sausās nezālienēs. 

Parasto pelašķi ārstniecības nolūkiem izmanto jau no seniem laikiem. Pats auga ģints latīniskais nosaukums Achillea jeb latviskojot Ahilejs (sengrieķu eposa karavadonis) jau norāda uz tā sākotnējo būtību dziedināt ievainojumus. Senatnē daudzviet pelašķi bija obligāta karavīru aptieciņas sastāvdaļa. Savukārt latviešu tautas ticējumos (folklorā) pelašķis ir viens no biežāk pieminētajiem ārstniecības augiem. Mūsdienās pelašķis ir iekļauts daudzu valstu oficiālajā medicīnā - Nīderlande, Šveice, Zviedrija, Somija, Rumānija u.c. 

Video: Parastais pelašķis (Lat. Achillea millefolium) #yarrow

Pelašķī ir atrasts 0.25%-0.8% (retās vietās līdz pat 1.4%) ēteriskās eļļas. Ēterisko eļļu saturs ir tieši saistīts ar veģitācijas periodu: veģetācijas sākumā saturs ir 0.13%, ziedēšanas laikā jau 0.34% (tie ir konkrētu pētījumu rezultāti). Ēterisko eļļu sastāvā ietilpst seskviterpenoīdi: ahillīns, acetilbalhinolīds, kariofillēns, proazulēns; monoterpenoīdi: kampars, tuiols, cineols, pinēns, borneols. Bez tā pelašķī atrasti alkaloīds ahileīns, flavonoīdi, tai skaitā flavonu glikozīdi apigenīns un luteolīns; miecvielas, rūgtvielas ahileīns, vitamīni K, C, A; amīni: holīns, stahidrīns; sarežģītas ēteriskās vielas, kariofillēns, skurdru, etiķa un izobalderiānu skābes. Tajā ir arī molibdēns, selēns un cinks. 

Ārstnieciskās īpašības var izdalīt 4 nosacītās grupās: 

1. Iesnu un klepus ārstēšanai, saaukstēšanās un ķermeņa temperatūras pazemināšanai (šis ir Latvijā populārākais pelašķa pielietojums); 

2. Kuņģa - zarnu trakta darbības uzlabošanai, apetītes rosināšanai un gremošanas veicināšanai, sakārtojot zarnu darbību un stabilizējot mikrofloru, novērš spazmas un gāzu uzkrāšanos zarnās (šis ir Eiropā populārākais pelašķa pielietojums); 

3. Pretiekaisuma, baktericīda un antialerģiska iedarbība, aptur asiņošanu, neradot trombu veidošanās draudus, veicina brūču dzīšanu (tamdēļ daudzviet senatnē bija karavīru aptieciņas sastāvā); 

4. Organisma attīrīšanai, tajā skaitā asiņu attīrīšanai, dzelzs satura palielināšanai asinīs. 

Tautas medicīnā pelašķis ir pazīstams kā organismu spēcinošs un nomierinošs līdzeklis, kuram piemīt urīna un sviedru dzenoša iedarbība. To izmanto, lai ārstētu dispepsiju, caureju, kuņģa un zarnu saslimšanas, nieru un urīnceļu iekaisumus, nierakmeņu slimību, nakts nesaturēšanu, ginekoloģiskus iekaisumus, kā arī malāriju, izmanto arī menstruālā cikla regulēšanai un laktācijas stimulācijai un kā prethelmintu līdzekli. 

Latvijā sastopamas trīs pelašķu sugas: 

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) — valsts teritorijā visbiežāk sastopamā pelašķu suga; 

2 reti sastopamas adventīvas (ieviesusies cilvēka darbības rezultātā) augu sugas - Smilts pelašķis (Achillea micrantha), Dižais pelašķis (Achillea nobilis). 

Video: Zāļu tējas & ārstniecības augi: Parastais pelašķis

Esiet aicināti SEKOT YouTube kanālam Ceļošana. Biškopība. Latvijas zāļu tējas, spiediet ABONĒT! 

Skatieties "Latvijas Zāļu tējas & ārstniecības augi" video, lasiet aprakstus un iepazīstiet Latvijas savvaļas ārstniecības augus: kā tos droši atpazīt un izmantot veselībai un labsajūtai, atklājiet sev zāļu tēju sniegtos labumus! Izpētiet Latvijas ārstniecības augu dziedinošo spēku!

Ja ir interese par zāļu tējām, tiešā saite uz iegādei pieejamo zāļu tēju & ārstniecības augu sortimentu  Iegādei ārstniecības augi, zāļu tējas

Nepalaidiet garām aktuālo informāciju, SEKOJIET lapai https://www.facebook.com/zalutejas 

Augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos reģistrēta Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajā dienestā. 

Parastā sērpiepe (Lat. Laetiporus sulphureus)

Parastā sērpiepe (Lat. Laetiporus sulphureus) ir ēdama un cilvēka veselībai gana noderīga sēne. Parastās sērpiepes augļķermeņi ir viengadīgi, dzīvo uz lielu lapkoku stumbriem, ne īpaši augstu virs zemes. Visbiežāk, parasto sērpiepi var sastapt uz ozoliem, vītoliem un liepām, retāk uz citiem lapu kokiem. Latvijā nereti sastopama vecu lapukoku parkos. Uz skuju kokiem sērpiepe neaug, tās ir citas piepes. Sērpiepes jaunais augļķermenis ir sēra dzeltenā krāsā (vienīgā saistība ar sēru), izskatās kā gaiši dzeltenīga līdz oranža, gaļīga masa. Pēc laika, sērpiepe sāk cietēt kā citas šīs dzimtas sēnes. Jaunās sērpiepes diezgan plaši tiek lietotas uzturā. Pagatavošanas receptes ļoti dažādas, te vieta Jūsu fantāzijai.

Jaunās sēra piepes var gan vienkārši uzcept, gan pagatavot kā karbonādi, pagatavot sēņu mērci utt. Tās struktūra ir mīksta, maiga, sulīga, praktiski bez smaržas. Garša maiga, jūtams neliels rūgtums un drusku skābumiņš. Sēnei augot tā pakāpeniski kļūst stingrāka. Daļai ēdāju mazliet paaugušas sērpiepes struktūra atgādina vistas gaļu. Sēnes angliskais nosaukums ir "Chicken-of-the-Woods" jeb meža vista. Kad sēne vēl vairāk paaugusies tā paliek cietāka, tādas parasti izmanto maltā veidā un pagatavo kā sēņu kotleti, kā pildījumu utt. Pieaugušas sērpiepes ir cietas, sāk izdalīt nepatīkamu aromātu, tādas uzturā nelieto.

Sērpiepes sēne ir daudz pētīta dažādās farmācijas laboratorijās, kā perspektīvs ārstniecības līdzeklis! Atbilstoši, laboratorijas ir noteikušas, ka parastās sērpiepes preparātiem piemīt: antibakteriāla iedarbība, pretvīrusa iedarbība, iedarbība cukura diabēta gadījumā. Parasto sērpiepi izmanto dažādu asins slimību ārstēšanai, ilglaicīgi lietojot tā iedarbojas organisma spēcinoši, spēj uzlabot vielmaiņu.

Japānas tautas medicīnā, dziednieki sērpiepi žāvē un izmanto pulvera veidā. Viņi apgalvo, ka šī sēne palīdz mazināt svaru. Sērpiepē esošās vielas veicina fermentu izstrādi aknās, kas šķeļ taukus.

Video "Parastā sērpiepe (Lat. Laetiporus sulphureus)" (ja neatver, iekopējiet savā pārlūkprogrammā saiti https://youtu.be/wfp0OrEpo8s ) redzama pavisam jauna sērpiepe (video 27.05.2024., Valmieras novads) un tās vienkāršākā pagatavošana.

Savukārt šajā video "Parastā sēra piepe (Lat. Laetiporus sulphureus) #mushroom #wildfoods #fungi " (ja neatver, iekopējiet savā pārlūkprogrammā  saiti https://youtube.com/shorts/JVOk-p2S35o ) redzamā Parastā sērpiepe ir pieaugusi, bet vēl nav veca. 

Nolēmu pagatavot un nogaršot arī šādā gatavības stadijā. No šīs sērpiepes nogriezu nedaudz apakšējās daivas, tās šķita jaunākās, mīkstākās. Tomēr sēnes struktūra un pagatavošana būtiski atšķīrās no iepriekšējās, pavisam jaunās. Ar karbonādes āmurīti pasitot tā saplīst pa šķiedrām, sadrūp. Izklapēt karbonādē nereāli. Cepot eļļa pazūd, tā visu iesūc sevī. Ēšana nebija baudāma - ļoti sausa. Pašai sēnei garša laba. Lai arī šī bija augusi uz ozola, vieglais rūgtums un skābums (kāds bija jaunajai) nebija sajūtams. Labs rezultāts sanāca olas kultenī. Sakūlu olu, kultenī iemaisīju mazos gabaliņos sadrupušo iepriekš uzceptu sēra piepi. Pāris minūtes atļāvu savilkties mitrumu no olas un visu masu izlēju uz iepriekš uzsildītas pannas. Šī sēņu omlete bija laba, baudāma.  Pārējo sēni ieliku ziemai saldētavā. Visticamāk sagriezīšu mazos gabaliņos un izmēģināšu pagatavot sēņu zupu, varbūt mērci. Lai sulīgāk, nav sausa. Ja ievāciet tik lielas, tad pareizākais variants uzturā izmantot maltā veidā, piemēram, sajaucot 50/50 ar treknu malto cūkgaļu utml. Internetā sameklējamas daudz receptes. 

Ja ar rakstu un šiem video kādu izprovocēšu pagaršot šo sēni, atstājiet savu atsauksmi komentāros zem video vai zem šī raksta

#SēraPiepe #Sērpiepe #piepe #sēne #ĀrstniecībasAugi #Polyporus #sulphureus #Grifola #sulphurea #chickenofthewoods #SulphurShelf #fungus #fungi #mushroom #forager #medicineplants #medicinanatural #health #healthyplant #healing #medicinalplant #medicinalplants